Viņaprāt, tuvredzīgi un populistiski ir izstāties no Pašvaldību savienības, kā to gatavojas darīt Rīgas dome. Tikmēr ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij priekšsēdis Aivars Lembergs aģentūrai LETA pieļāvis, ka varētu veidot alternatīvu pašvaldību organizāciju, nebūdams mierā ar LPS.
Ventspils dome un Babītes mēra Andreja Ences vadītā Reģionu alianse aicinājusi Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) sasaukt ārkārtas domes sēdi, par to LPS valde lems piektdien. Šodien pēc lielo pilsētu iniciatīvas būs arī pilsētu un novadu tuvināšanās sarunas. Tajās svarīgi vienoties par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, cerot, ka Finanšu ministrija neatteiksies no sadarbības. «Ja mēs varētu vienoties par skaidru ilgtermiņa finanšu perspektīvu, tad ar pašvaldībām nevarēs manipulēt,» sacīja Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis un piebilda, ka «tad par desas gabaliņu nevienu nevarēs nopirkt». Ventspils domes priekšsēža vietnieks Guntis Blumbergs arī nevēlas pieļaut organizācijas kā valdības sarunu partnera izjukšanu, bet uzskata, ka «Pašvaldību savienībai ir jākļūst agresīvākai». Durbes novada priekšsēdis Andrejs Radzevičs, kurš ir viens no sešiem, kas tiksies ar lielajām pilsētām, sacīja: «Ja daži kolēģi viena notikuma dēļ grib stāties laukā, mums jau sen visiem vajadzēja būt pamukušiem.» A. Ence LPS konfliktā ar Rīgu saskata tikai dažu cilvēku ambīcijas, nevis organizācijas krīzi, piekrītot, ka stingrāks mugurkauls, kāds bija agrāk, ir vajadzīgs.
Kāpēc grib šķelt
Kad Nila Ušakova (SC) vadītā Rīgas dome paziņoja par nodomu izstāties no LPS, tās līderis Andris Jaunsleinis norādīja uz valdības centieniem šķelt pašvaldības, nedodot naudu Rīgai un citām turīgajām pašvaldībām. To finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) LPS domes sēdē atklāti arī pateica, nākot klajā ar visiem negaidītu piedāvājumu 89 novadiem un četrām trūcīgākajām lielajām pilsētām sadalīt īpašo papildu dotāciju ap 11 miljoniem latu. Pašvaldības bija apjukušas un nejaudāja reaģēt, mazajiem saņēmējiem arī nebija iebildumu, bet Rīgas vadība sēdē nemaz nepiedalījās. A. Jaunsleinis domā, ka pašvaldību šķelšana sākusies jau pavasarī ar valdības piedāvāto Latgales reģiona rīcības plānu, kas paredzēja šim reģionam ievērojamu atbalstu. LPS priekšsēdis atgādina, ka ikvienā reģionā ir pašvaldības, kuras ir tikpat smagā situācijā. Uz to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) atbild, ka Latgales programma ir kā pilotprojekts, kam sekos atbalsts arī citām teritorijām.
Pavasarī Krāslavas novads izstājās no LPS un pagaidām ir vienīgais, kas neatrodas tās sastāvā, uzskatot, ka organizācija lobē tieši lielo pilsētu intereses. Balvu novada priekšsēdis Andris Kazinovskis (ZZS) šķeltniekus saredz pašā LPS, kad tās vadība aģitējusi par ES fondu naudas sadali pēc kvotu principa, par kritēriju nosakot iedzīvotāju skaitu, no kā iegūtu lielās pilsētas. Valdībā šī ideja neguva atbalstu. A. Jaunsleinis uzsver, ka runa ir par principu, lai nevienu pašvaldību naudas sadalē nevar apiet un ir iespēja diskutēt arī par citiem kritērijiem, piemēram, teritorijas lielumu. Taču kvotu sistēma izslēgtu politisko ietekmi naudas dalīšanā, ar ko arī valdība varētu būt neapmierināta.
Gan lielās pilsētas, gan novadi ir vienisprātis, ka valdībai ir vieglāk, ja ir vājas pašvaldības, un min dažādus iemeslus, kāpēc varētu būt vēlēšanās tās vājināt. Tiklab tā varētu būt LPS iestāšanās pret Hipotēku bankas pārdošanu vai vēl gaidāmā cīņa pret nodomu revidēt pašvaldību kapitālsabiedrības, kas izriet no Ekonomikas ministrijas piedāvātās publisko personu kapitāldaļu pārvaldības reformas. A. Jaunsleinis aicina ņemt vērā arī politisko situāciju, kāda izveidojās pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanās, «kas izjauca līdzsvaru». Rīgā pie varas ir Saeimas lielākā opozīcijas partija Saskaņas centrs, bet neviena no pašvaldībās ietekmīgiem politiskajiem spēkiem nav valdībā. Pirms vēlēšanām koalīcijā bija ZZS, kas aizstāvējusi vietējo varu intereses, bet tagad to vairs nedarot neviens.
Varbūt vaina pašos
Nesen M. Kučinskis LNT sacīja: «Jebkura privāta organizācija, kas 20 gadu nav mainījusies, būtu bankrotējusi.» Viņš uzskata, ka LPS ir jāmainās. Arī skaitliski lielā dome nav efektīva, jo nespēj operatīvi reaģēt un pieņemt lēmumus. A. Jaunsleinis stāsta, ka pārmaiņas notiek, piesaistot jaunus profesionāļus, piemēram, ekonomisti Andru Feldmani, lai veidotu uzņēmējdarbības atbalsta tīklu - LPS novadiem dos informāciju, pretim sagaidot priekšlikumus par to, kas traucē biznesa attīstību pašvaldībā, lai varētu vērsties ministrijās. Nākamgad LPS strādāšot juriste Kristīne Jaunzeme, kura ar padomiem palīdzēs arī Valsts prezidentam, - iepriekš viņa strādājusi Reģionālās attīstības ministrijā, bet tajā pēc studijām ASV atpakaļ vairs netiek gaidīta. LPS strādā 23 cilvēki.
Pašvaldības piedzīvojušas vēl grūtākus laikus - 90. gados tās piketējušas pie parlamenta un pasludinājušas sēru dienu, kad Saeima izskatīja valsts budžetu. «Pašvaldības vienmēr ir pārstāvējušas dažādus viedokļus, bet līdz šim Andrim Jaunsleinim tos ir izdevies līdzsvarot,» uzskata Jānis Lagzdiņš, kurš vadīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju laikā, kad pašvaldību likumā noteica valdības un pašvaldību sarunu sistēmu. Ar LPS graušanu, viņaprāt, pašvaldības zaudēs būtisku savu interešu aizstāvības instrumentu. Taču N. Ušakova mērķis nav šķelt LPS, bet gan kritizēt valdību un parādīt sevi kā rīdzinieku aizstāvi iepretim konkurentiem no Vienotības, uzskata J. Lagzdiņš. Viņš neredz alternatīvu A. Jaunsleinim LPS līdera amatā, bet pēc pauzes piebilst: «Māris Kučinskis vēl varētu būt.» Lai M. Kučinskis varētu pretendēt uz šo amatu, viņam jākļūst par Strenču novada deputātu, jo šajā pašvaldībā viņš dzīvo. M. Kučinskis nevēloties konkurēt ar A. Jaunsleini un neplāno startēt pašvaldību vēlēšanās, bet gatavojas atgriezties lielajā politikā Saeimas vēlēšanās. Viņaprāt, ja Rīga izstāsies no LPS, organizācija būtiski zaudēs ietekmi, mudinot LPS vadību pārdomāt attieksmi pret lielāko pašvaldību.