Valdību veido divi spēki - Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība -, un, ja tur kādas kļūdas ir, tad par tām atbildība jāuzņemas abiem diviem, ne tikai vienam vai otram. Manuprāt, pamatkļūda - tas, kas notika pēc vēlēšanām, bija skaļi «urrā!» paziņojumi presē, savstarpēji aizvainojumi, nenotika nopietnas sarunas par to, kas ir pareizais valdības modelis.
Tajā brīdī, kad jūs savā ziņā devāt jāvārdu šai valdībai, jūs gribējāt redzēt citu modeli?
No divām partijām, kas pārstāv 55 procentus no Saeimas deputātiem, vajadzētu sanākt stabilai valdībai, kura var nostrādāt četrus gadus. Tā kā bija tikai divi politiskie spēki, bija zināmas cerības, ka tā tas notiks, bet bija tieši pretēji - juka ārā jau gandrīz no pirmajām dienām.
Ko jūs darīsiet citādi, nākot politikā, lai šādu scenāriju neatkārtotu?
Sākotnēji būs uzdevums vairāk iepazīstināt ar sevi, vairāk strādāt ar sevi, strādāt ar savu programmu - cilvēkiem viegli izskaidrojamu un saprotamu programmu. Pēc vēlēšanām, protams, notiks sarunas ar jebkuru politisko spēku, kas tiks ievēlēts Saeimā, izdiskutēsim mūsu nostādnes, lai tās varētu realizēt. Tās nevar atstāt uz papīra - par vilšanos visiem vēlētājiem. Uz tā pamata arī jāveido koalīcijas valdība, kurai ir vairākums Saeimā.
Bet tomēr - kur ir šīs valdības kļūdas?
Drīzāk varētu runāt par neizdarītiem darbiem, ne tik daudz kļūdām. Kļūda ir tā, ka valdību veidojošie politiskie spēki nesaprata to atbildību, kas viņiem ir. Mēs redzējām, ka de jure ir zaļo zemnieku un Vienotības valdība, kurā valdību bieži vien veidoja premjerministrs un daži ministri, bet pārējie sanāk tā kā paši par sevi. Dažu ministru uztvere par savu ministriju ir kā par savu īpašumu, kurā nevienam citam nav jāiejaucas. Ja mēs paskatāmies, ka valdība arī iegūst atbalstu saviem lēmumiem, bet Saeimā tas jau ir pavisam savādāk - puse no valdošās koalīcijas balso par, bet puse - pret. Tā ir tāda divdomīga situācija, kas liecina par varas vājumu vai arī nevēlēšanos saprast, ka valsts ir jāpārvalda.
Un kas ir tie neizdarītie darbi?
Viens no neizdarītajiem darbiem ir enerģētikas politika -ja mēs gribam zināt, kāda būs Latvijas enerģētikas politika tuvākajos gados un tuvākajā desmitgadē, un varbūt vēl ilgākā termiņā, tad šāds dokuments nav izstrādāts. Jūs atceraties: pirmajā valdības sēdē es minēju trīs lietas - demogrāfiskā situācija, cīņa ar bezdarbu un enerģētikas stratēģijas izstrāde.
Kāda ir Zatlera Reformu parijas ideoloģija?
Esam deklarējuši, ka tā ir centriska ideoloģija, tātad mērena savienība.
Ko Latvijā nozīmē centriska ideoloģija?
Tas nozīmē, ka mēs noteikti nebūsim kreisi.
Kura partija Latvijā ir kreisa?
Tas ir labs jautājums - mums diemžēl nav kreisi noskaņotas partijas. Mums ir partijas, kas deklarējušas, ka tādas ir, bet, ja savā darbībā sociāldemokrātiska partija aizstāv lielo banku īpašnieku intereses, tad ir tā jocīgi.
Bet tomēr - ko nozīmē centriska ideoloģija?
Vispirms tā balstīsies uz to, ka mēs centīsimies novērst tās nejēdzības, kas Latvijā eksistē. Būsim par to, lai būtu vienlīdzīga konkurence. Mēs nebūsim labēja partija, kas uzskata, ka tirgus kontrolē pilnīgi visu, mēs esam par to, ka arī valstij ir jāiejaucas, jāveic stratēģiskās investīcijas, kur tas ir nepieciešams. Mēs būsim pilnīgi prom no jebkura veida radikālisma, lai panāktu to stabilitāti, kas Latvijas attīstībai pašlaik ir nepieciešama.
Vai Latvijas uzņēmējiem jābūt priekšrokai pret ārvalstu uzņēmējiem?
Jābūt vienlīdzīgai konkurencei, un nedrīkst dalīt šeit Latvijas uzņēmējus un ārvalstu uzņēmējus. Iepirkumu procedūrās nav pat vienlīdzīga konkurence starp pašiem Latvijas uzņēmējiem, un tas ir galvenais, kas ir jānovērš.
Un kāda ir jūsu partijas ideoloģija nacionālajos jautājumos?
Latvija ir valsts, kurā dzīvo viena liela iedzīvotāju kopiena, kas ir Latvijas tauta.
Pārāk plaši...
Mēs no pirmās dienas esam pateikuši, ka dalīšana krieviskā partijā vai latviskā partijā traucē. To esam nolikuši malā uz visiem laikiem, un mūsu partija balstās uz visu tautību cilvēkiem - ejam uz mērķi, uz programmu, nevis dalām cilvēkus pēc to etniskās piederības. Tas ir uzdevums, kas līdz šim nav bijis veiksmīgi izpildīts ne pirmajā desmitgadē, ne otrajā pēc neatkarības atjaunošanas.
Vai nepilsoņiem ir jāļauj vēlēt pašvaldības?
Attiecībā pret nepilsoņiem līdz šim pozīcija ir tāda, ka risināsim dubultpilsonības iespējas, kā arī pilsonības piešķiršanu tiem, kas Latvijā piedzimuši kopš 1991. gada. Par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās esmu piesardzīgāks, jo mums ir nepieciešami pilsoņi, kas piedalās visā valsts politiskajā dzīvē. Mēs aicināsim visus naturalizēties, lai pilsoņu kopa kļūtu aizvien lielāka.
Tātad nē?
Uzdevums ir palielināt pilsoņu kopumu. Galvenais uzdevums nav dot nepilsoņiem papildu tiesības, bet palielināt pilsoņu skaitu Latvijā.
Vai variācijas par krievu valodu kā otro valsts valodu jūs pieļaujat?
Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda līdz šim un būs arī turpmāk. Uzskatām, ka latviešu valoda ir identitātes pazīme piederībai Latvijai.
Vai vispārējai izglītībai Latvijā būtu jābūt pieejamai tikai latviešu valodā?
Ja bērns valodu ir apguvis jau bērnudārzā, tad, skolā ejot, šī iespēja izvēlēties mācīties mazākumtautības skolā ir jāsaglabā, jo tā ir vērtība - tā ir liela Latvijas vērtība. Bērnudārzā jābūt iespējai iemācīties latviešu valodu, bet pamatizglītību visās tajās mazākumtautību valodās, kuras mēs šobrīd piedāvājam, vajag turpināt. Tajā pašā laikā mācībām augstskolās jānotiek četrās, piecās un sešās svešvalodās.
Nosauciet vismaz trīs reformas, kuras jūs apņematies veikt.
Pirmais, kas nepieciešams, ir ekonomiskās reformas un fiskālās padomes nozīmēšana. Tā sastāvētu no akadēmiskiem cilvēkiem, kas laikus novērstu valdības vai Saeimas lēmumus, kas, skatoties vidējā vai ilgtermiņā, draud Latvijai ar finanšu krīzi. Otrkārt, mēs vēlamies tuvākajos trijos vai varbūt nedaudz vairāk gados samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tātad pārstrukturēt nodokļu politiku, lai uzlabotu mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Protams, tas ir kaut kā jākompensē, tāpēc jāskatās, kā panākt progresivitāti pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā un īpašuma nodokļa iekasēšanā. Visi zinām, ka bagātie tērē vairāk, jo viņiem ir vairāk naudas un dārgāki īpašumi. Faktiski būtu jāceļ samazinātās likmes pievienotās vērtības nodoklim un jākompensē tās mazturīgām iedzīvotāju grupām. Tāpat nekustamo īpašumu nodoklim - pašvaldībām jāapzina tie iedzīvotāji, kuri šo nodokli nevar samaksāt, samazināt šo nodokļu apjomu vai pat to atlaist.
Otra?
Politiskās sistēmas reforma. Tā pārsvarā balstīta uz tiem priekšlikumiem, kurus jau iepriekš esmu iesniedzis. Tās ir izmaiņas vēlēšanu likumā - vienādi vēlēšanu apgabali pēc vēlētāju skaita, vēlētāju reģistra ieviešana, lai vēlētājs būtu piesaistīts savai dzīvesvietai un vēlētu par konkrētiem deputātiem.
Cik, jūsuprāt, jābūt tiem vēlēšanu apgabaliem?
Par to var diskutēt, bet galvenais, lai būtu proporcionalitātes princips, kāds ir noteikts Satversmē. Vēl, protams, tautas vēlēts Valsts prezidents, kas ietvertu arī viņa pilnvaru paplašināšanu - profesionālu amatpersonu kandidātu izvirzīšana balsošanai Saeimā. Lai šeit nebūtu politiskais pirksts, lai viņi neatteiktos no šiem amatiem, baidoties no politiskās birkas. Tāpat par valdības izveidošanu - premjera amata kandidātam prezidentam jāstāda priekšā viss valdības sastāvs, lai nodrošinātu maksimālu profesionalitāti, nevis ir tā, ka «manai partijai pienākas vēl viens ministra portfelis, dodiet vienalga kādu».
Runājot par profesionāļiem - vai pašreizējais ministru un deputātu atalgojums ir adekvāts?
Man ir retorisks jautājums - kad pēdējoreiz ministriem pacēla algas? Tas bija Repšes laikā. Ir labs laiks pagājis. Ja mēs gribam profesionāļus un gribam, lai profesionāļi atbildētu tā, kā mēs esam to iedomājušies, tad arī algai jābūt adekvātai. Mums jādomā, kāda valsts pārvalde mums būtu izdevīgāka - daudzskaitlīgāka ar mazām algām vai mazskaitlīga, kuru veido kompetentākie cilvēki, un lielākām algām. Man simpātiskāks šķiet otrais variants, un domāju, ka otrais simpātiskāks šķitīs arī Latvijas iedzīvotājiem.
Šajā ziņā ir bijuši revolucionāri priekšlikumi samazināt Saeimas deputātu skaitu uz 60, tas ir variants?
Redziet, tas gan ir populisms - uzskatīt, ka visas mūsu problēmas, visi mūsu tēriņi ir tikai tāpēc, ka Saeimā sēž 100 deputātu. Cik deputātu ir Igaunijā? Tur iedzīvotāju skaits ir uz pusi mazāks nekā mums, kas parāda, ka ne jau deputātu skaits ir svarīgs. Deputātu darbspējas un profesionalitāte ir izšķirošā.
Trešā reforma?
Ar ekonomiku saistīta ir augstākās izglītības reforma. Pirmkārt, jo mums ir izglītotāki cilvēki, jo mēs esam konkurētspējīgāki jaunrades virzienā, zinātnes virzienā, radīt produktus, kuriem ir daudz lielāka pievienotā vērtība, lai valsts var pelnīt vairāk. Šeit reforma nepieciešama pēc iespējas ātrāk. Šīsdienas situācijā jaunietim, kas vēlas mācīties, ir vai nu budžeta grupa, par ko valsts jau ir samaksājusi, vai arī jāmaksā pašam. Nevaru iedomāties lielāku nevienlīdzību, ka jaunietim ir jābrauc uz ārzemēm, lai nopelnītu naudu mācībām. Nedomāju, ka ir iespējams mācīties visiem par velti, jādomā par šo finansēšanas sistēmas maiņu. Mūsu ieteikums ir neko no jauna nedomāt, bet mēģināt ieviest Austrālijas modeli, kas ļoti labi funkcionē, - ja jaunietis grib mācīties, viņam sākotnēji nekas nav jāmaksā, bet viņš var saņemt tādu kā ceļazīmi un izvēlēties tās augstskolas, kurām ir valsts finansējums. Bet tad, kad jaunietis sāk strādāt un saņem valsts vidējā līmeņa algu, viņš šo kredītu sāk atmaksāt. Varbūt pat vēl vairāk - ja viņš strādā valsts darbā, tad valsts viņam šo kredītu var dzēst. Protams, jāparedz aizsardzība tām programmām, pēc kurām ir liels pieprasījums. Bet galvenais ieguvums ir tas, ka jaunietis, kurš vēlas mācīties, var sākt mācības jau uzreiz.
Ņemot vērā jūsu partijas ideoloģiju un to, ko jūs pašlaik redzat Latvijas politiskajā spektrā, ko jūs redzat par sadarbības partneriem iespējamajā nākamās valdības veidošanā?
Mēs esam novilkuši tikai vienu sarkano līniju, un tās ir partijas, kuras tiek finansētas no pelēkās un melnās naudas, kurās ir ļoti liela tieša oligarhu ietekme. Tā ir līnija, kuru mēs saglabāsim. Ar pārējām partijām runāsim, balstoties uz to, kādas būs to programmas un kur mūsu programmas saskanēs un tuvināsies. Šajos trijos gados mēs vēlamies izveidot tādu valdību, kas reformas ieviestu dzīvē, ne tikai runātu par to.
Tad jūs būtu gatavi strādāt arī ar PCTVL?
Varat man prasīt arī par citām partijām ar dīvainiem nosaukumiem, bet es runāju par tām partijām, kas iekļūs Saeimā.
Vai jūs sadarbosieties ar Saskaņas centru (SC)?
Es jau teicu, ka vienīgā sarkanā līnija, kuru esam novilkuši, ir ar oligarhu ietekmi saistītas partijas.
Vienā brīdī izskanēja, ka Zatlera Reformu partija varētu nesadarboties ar tām partijām, kas neatzīst Latvijas okupāciju. Vai šāds princips izgaisis?
Mūsu pamatprincipi ir skaidri un gaiši - Latvijas okupācija ir neapgāžams fakts, latviešu valoda ir vienīgā valoda Latvijas valstī, un mūsu virzība ir uz to politiku, kādu īsteno ES un NATO, kurās esam iestājušies. Un mēs to esam pateikuši. Citiem jāpasaka tas pats.
Tie ir jūsu principi, bet SC ir paziņojis, ka okupācijas faktu publiski atzīt negrasās. Vai tādā gadījumā jūs ar šo partiju varat sadarboties?
Pagaidīsim līdz vēlēšanām.
Kāpēc?
Jo tad mēs redzēsim, ko katra partija teiks.
Kāpēc jums nav sarkanās līnijas citos jums principiālos jautājumos?
Tāpēc, ka mēs iegūsim pietiekami daudz balsu Saeimā, lai par šo jautājumu nebūtu jādiskutē.
Cik balsu?
(smejas)
Jums ar Vienotību lielā mērā ir vieni un tie paši uzstādījumi. Kur starp jums ir atšķirība?
Pirmkārt, mēs esam vienota partija no pirmās dienas, un mēs esam atvērti visām sabiedriskajām grupām.
Vienotība teiks, ka arī ir atvērta...
Nemēģiniet mani konfrontēt ar Vienotību.
Es nekonfrontēju, es pārstāvu sabiedrību, kurai jāiet uz vēlēšanām un jāsaprot, kur ir atšķirība?
Mēs atbildēsim līdz vēlēšanām pilnīgi skaidri par atšķirībām. Pirmkārt, mēs nesadarbosimies ar partijām, kurās ir oligarhu ietekme, un bijām pirmā partija, kas to pateica. Tā arī ir atšķirība. Mēs darbosimies un parādīsim, ka esam nevis deklaratīva partija, bet rīcībspējīga partija.
Vienotība ir deklaratīva partija?
Tas ir labs jautājums. Lai viņi arī atbild.
Vai cilvēkiem, kuri nāk stāties jūsu partijā, ir kritērijs - finanšu tīrība?
Bez šaubām. Mūsu galvenā prasība ir: «Lūdzu, veidojot šo partiju, noticiet, ka tā nav saistīta ne ar kādām nelikumībām, ne ar kādām iepriekšējām parādībām, kas mums ir apkārt. Lūdzu, uzturiet šo partiju pēc iespējas tīrāku.» Protams, mums nav viegli to izkontrolēt, bet katrā ziņā mēs iziesim pilnīgi visiem cauri. Ja kāds būs slēpis savu politisko vai nelikumīgo darbību no partijas biedriem, lai labāk viņi nenāk.