Pārāk daudz vietas aizņemtu kļūdaino datējumu un faktu uzskaitījums, tāpēc tiem nav pat vērts pievērsties, taču lietpratēju acīs raksts nedrīkst būt vienkārši smieklīgs. Par tādu to padara divas raksta detaļas: kultūras mantojuma apskatā iekļautais jaunbagātnieka Zorgevica vārtu, kas ir tipisks kiča paraugs, attēls un autores vēstījums, ka ēkā Smiļģa (patiesībā Eduarda Smiļģa) ielā 10 vai kaut kur tuvumā kādreiz it kā esot bijuši kādi metāla vārti, jo to viņai, lūk, stāstījis kāds izbijis padomju armijas virsnieks. Taču «kronis» visam ir paziņojums, ka ēku «projektējusi kāda M.Alksne». Attaisnojums nav autores atzīšanās, ka to viņa konstatējusi, mēģinot «izburtot vecajos būvdokumentos» rakstīto. Ja nemāk lasīt, nedrīkst arī rakstīt. Vismaz to, ko paredzēts publicēt plašsaziņas telpā. Minētā ēka ir celta pēc ievērojamā latviešu arhitekta Jāņa Alkšņa projekta, un šo faktu var izlasīt vismaz deviņās pietiekami pazīstamās grāmatās par Rīgas arhitektūru. Lūdzu, esiet pietiekami kritiski autoru izvēlē un neuzticieties «kādām» Madarām Cielēnām.
Ja neprot lasīt, nevajag rakstīt
Jānis Krastiņš, Dr.habil.arch., LZA akadēmiķis, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors
Baidos par Rīgu
Nodot Rīgu sveštautiešu rokās ir milzu nelaime. No tās varētu izglābties, ja LPP/LC būtu latviska partija un to pārstāvjiem Latvija kaut ko nozīmētu. Tad, apvienojoties ar Pilsonisko savienību un Jauno laiku, nelaime ietu secen. Taču nav ticams. Baidos, ka Rīgas domē nākotnē notiks netīkamas izmaiņas: iespējams, rajona izpilddirekciju vadītāju nomaiņa, jaunu «astoņkāju» veidošana domes uzņēmumu padomēs, otras darba valodas ieviešana domē, ielu nosaukumu maiņa.
Aleksandrs Caune, bijušais Mordovijas nometņu politieslodzītais