Kad B. Broka tika oficiāli nosaukta kā NA Rīgas mēra kandidāte, pirmā reakcija no politisko procesu vērotājiem bija - ārkārtīgi mazpazīstama kandidāte. Sociologs Aigars Freimanis pat ironizēja: «Ja es nebūtu redzējis bildi Dienā, tad vārds Baiba Broka man asociētos ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi, kura laikam nav šī Baiba Broka.» Ar šo problēmu NA gan sākusi cīnīties - vairākos medijos jau parādījušās apjomīgas intervijas, un vakar preses konferencē, kurā mediji tika iepazīstināti ar jauno kandidāti, NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atpazīstamības problēmas nozīmi noraidīja, sakot, ka galvenais būšot komanda, nevis «lokomotīve».
Nav bijusi vadībā
B. Brokas politiskā karjera ir cieši saistīta ar viņas kolēģi Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē (JF) G. Bērziņu, kurš 2006. gadā, kļūdams par tieslietu ministru, savu līdz tam politiski neaktīvo kolēģi esot uzaicinājis darbā par ministrijas parlamentāro sekretāri. Viņš arī uzsvēra, ka darbība šajā amatā esot gana stiprs pretarguments bažām par kandidātes pieredzes trūkumu vadošos amatos, jo tas ir «otrais politiskais amats aiz ministra».
B. Broka ministrijā gan palika arī pēc G. Bērziņa aiziešanas un kļuva par Aigara Štokenberga (Vienotība) padomnieci. Viņš savu kādreizējo padoto raksturoja kā ļoti zinošu juristi, tikai par B. Brokas pieredzi vadošos amatos tik pārliecināts nebija. «Līdz šim viņa nav bijusi kolektīvu vadībā, tādēļ nevaru izrēķināt, kā viņai veiksies. Bet, ja Baiba sevi pierādīs Rīgā, tas var būt labs pamats tālākajai karjerai,» prātoja eksministrs.
Arī pēc G. Bērziņa otrās demisijas šogad B. Broka saglabāja amatu ministrijā kā jaunā ministra Jāņa Bordāna (NA) padomniece. Paralēli tam viņa jau trīs gadus ieņem Latvijas gaisa satiksmes valdes locekles amatu, kur koordinē starptautiskos projektus. Nesen no amata atlaistais Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse, kurš politiski pieder Zaļo un Zemnieku savienībai, vaicāts par sadarbību ar B. Broku, apgalvoja, ka aviācijas jomā viņa esot viena no Latvijas zinošākajiem juristiem. «Par savu lietu, uzņēmumu, kuru pārstāv, viņa stāv un krīt - tādā ziņā pat varētu teikt, ka ar viņu sadarboties bija visai grūti,» atzina A. Luhse.
Pakāpiens, nevis galamērķis
Politologs Ivars Ījabs gan Dienai prognozēja, ka B. Brokas izredzes kļūt par Rīgas mēru ir niecīgas. No otras puses - pati priekšvēlēšanu kampaņa viņu varētu padarīt par atpazīstamu politiķi, dodot iespējas pretendēt uz nozīmīgākiem amatiem nākotnē. «Kā vecā anekdotē - ja nenoķers, tad vismaz sasildīsies. Tā ir iespēja B. Brokai padarīt sevi zināmu,» viņš teica.
Politologs uzsvēra, ka priekšrocības šādai kandidātei esot, un savu lomu varētu spēlēt arī dzimuma faktors: «Jāņem vērā, ka priekšvēlēšanu kampaņa būs ļoti rupja, un, var jau būt arī, viņu kā jaunu inteliģentu sievieti «sitīs» mazāk.» Viņš piebilst, ka, ieklausoties kandidātes izteikumos, topot skaidrs, ka jaunu ideju līmenī «viņai nav nekā ko teikt, jo uzstādījums par latvisko Rīgu no NA bija absolūti sagaidāms». «Dzimuma faktoru» nenovērtēt par zemu aicināja arī Providus krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga. B. Broka esot «kopumā ļoti spējīga juriste», un neesot pamata baidīties, ka viņa būtu «sasmērējusies».
Respektēšot 9. maiju
Jāpiebilst, ka brīdī, kad ļoti asos abpusējos pārmetumos ieslīguši Rīgas domes (RD) vadošie politiķi un premjera partijas Vienotība pārstāvji, gan B. Brokas, gan citu NA līderu pēdējā laika izteikumi par RD darbu šķiet pārsteidzoši maigi. Kaut viņa uzsver, ka Rīgai jābūt latviskākai un mēra parakstīšanās par krievu valodu esot bijusi nepieņemama, tomēr saimnieciskajā jomā «nākamajam Rīgas mēram, vienalga, kas tas būs, ir jāturpina iesāktās lietas», jo daudz kas pašreizējā domes sasaukumā esot izdarīts labi.
Arī attiecībā uz «nacionālo jautājumu» B. Brokas izteikumi nav tik asi, kā pierasts sagaidīt no atsevišķiem NA politiķiem. 9. maija svinībās pie Uzvaras pieminekļa pretstatā pašreizējam mēram Nilam Ušakovam (SC) viņa, protams, nepiedalīšoties, tomēr attiecībā uz šīm svinībām vakar preses konferencē teica, ka «mēs apzināmies, ka cilvēkiem vēsturiskā pieredze un vēsturiskie notikumi ir pamats, lai pieminētu sev tuvos cilvēkus, un mēs respektējam šo cilvēku izvēli».
Komentējot to, I. Ījabs atzina, ka N. Ušakova darbus sociālajā jomā ir pamanījuši daudzi rīdzinieki, tādēļ mēģināt tos visus noliegt būtu nostādīt sevi muļķa lomā. «Domāju, ka tāpat runās arī Vienotības un Reformu partijas mēra kandidāti, kad viņi būs izvirzīti,» uzsvēra politologs.