Kontinentālā Eiropā, līdzīgi kā Latvijā, bankas ir viens no galvenajiem uzņēmumu finansējuma avotiem (aptuveni 80% no kopējā apjoma). Rezultātā Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu izaugsme ir atkarīga no kredītpolitikas nostādnēm, kas tiek pieņemtas Latvijā lielāko banku centrālajos birojos Skandināvijas valstīs. Gan Lielbritānijā, gan it īpaši ASV banku nozīme finanšu ekosistēmā ir ievērojami mazāka. Arī Latvijai būtu jāveicina atkarības mazināšana no ārvalstu investoru kontrolētā komercbanku sektora, veicinot un atvērti skatoties uz alternatīvām. Finansējuma iespēju dažādība sekmē naudas līdzekļu pieejamību MVU un rezultātā - arī ekonomikas izaugsmi.
Komercbanku aizdevumu vietā savu pieaugošu lomu Latvijā lēnām iekaro riska kapitāls, biznesa eņģeļi un nebanku aizdevēji. Piemēram, kopš 2010. gada nebanku aizdevējs a/s Capitalia ir finansējis vairāk nekā 500 mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem banku kredīts nav bijis pieejams. Savukārt pēdējos četros gados riska kapitālisti ieguldījuši virs 50 miljoniem eiro strauji augošu uzņēmumu attīstībā. Tas apliecina uzņēmēju pieaugošo interesi un sapratni par to, ka finansējumu biznesa attīstībai var saņemt ne tikai bankā.
Tāpat krīzes iespaidā izveidojusies banku piesardzība palīdzējusi izveidot pilnīgi jaunu nozari - finanšu tehnoloģiju uzņēmumus. Finanšu tehnoloģiju kompānijas piedāvā jaunus un modernus veidus, lai nodrošinātu vieglākus ikdienas norēķinus, labāk pārvaldītu savus uzkrājumus, kā arī piesaistītu finansējumu. Aizdevumu apmērs, ko izsniedz finanšu tehnoloģiju uzņēmumi gan privātpersonām, gan MVU, katru gadu pasaulē dubultojas. Tiek prognozēts, ka ASV līdz 2020. gadam šādu jauno finansētāju īpatsvars veidos 10% no kopējiem izsniegtajiem aizdevumiem MVU.
Arī Latviju skāris šis finanšu tehnoloģiju vilnis. Tāpēc būtiski, lai valsts pēc iespējas atbalstītu un neliektu šķēršļus šādu jaunu finanšu tehnoloģiju ieviešanai, tādējādi veicinot uzņēmumu neatkarību no komercbanku sektora un finanšu ekosistēmas dažādību.
Tāpat Latvijas valsts var sekmēt finansējuma alternatīvas uzņēmumiem, līdzfinansējot MVU kopā ar privātiem aizdevējiem vai investoriem. Neskatoties uz biznesa vides pieprasījumu, Latvijā šādas valsts līdzfinansējuma programmas diemžēl ir periodiskas un nesistemātiskas, bez skaidra plāna, vai un kā tās tiks turpinātas. Labs paraugs, pēc kā vadīties, ir Lielbritānijas Biznesa banka (Altum analogs). Sadarbojoties ar privātiem nebanku aizdevumu izsniedzējiem, šī iestāde līdzfinansē vairāk nekā 10 000 mazo uzņēmumu gadā, to vidū - izmantojot finanšu tehnoloģiju uzņēmumu finansējuma platformām. Latvijas valsts arī var būt līdzīgi progresīva un aktivizēt MVU pieeju finansējumam, veidojot ilgtermiņa sadarbību ar nebanku aizdevējiem un jaunajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Tas būtu viens no svarīgiem ilgtermiņa soļiem, lai stiprinātu mūsu valsts finanšu sistēmas neatkarību.
*A/s Capitalia vadītājs