Atbildot uz jautājumu par piemērotāko augstākās izglītības finansēšanas veidu, A. Vasiliu teic, ka tā ilgtspēju garantē privātu un publisku finansējuma avotu savienojums. «Valdības un augstākās izglītības institūciju izaicinājums ir rast pareizo sadalījumu starp finansējuma avotiem atbilstoši attiecīgajiem apstākļiem un vajadzībām,» norāda komisāre. Vienlaikus viņa mudina valdību nesamazināt nozares finansējumu, jo izglītība ir viens no būtiskākajiem dzinuļiem ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei.
Lai gan A. Vasiliu nesteidzas minēt vēlamo angļu valodas proporciju studiju procesā, jo tā ir katras «valsts varas institūcijas politiskā izvēle», kas ne vienmēr ir viegla, viņas vīzija ir atvērta Eiropa, kur studenti var brīvi pārvietoties, tajā skaitā ārpus ES robežām. «Studijas ārzemēs bagātina jauniešu pieredzi, sekmējot savstarpēju kultūru izpratni. Jo vairāk - tas veicina plašāku ideju apmaiņu, kas palīdz modernizēt augstāko izglītību un veicināt sociālas un ekonomiskas inovācijas,» pauž komisāre.
«Lai nodrošinātu Eiropas globālo konkurētspēju, ir jāveicina tās pievilcība ārvalstu studentu, pasniedzēju un pētnieku vidū,» teic A. Vasiliu. Šādas globālas mobilitātes attīstībai ir jānovērš gan traucējoši šķēršļi, gan jāliek lietā veicinoši instrumenti. Kā vienu no tiem nozares komisāre min valsts valodas mācīšanu ārvalstu studentiem. Jauniešu pārvietošanās izglītības apguves ietvaros ir viena no pašreizējām ES prioritātēm.
Patlaban un tuvākajā nākotnē darba tirgū būs nepieciešami gan specifisku nišu pārzinātāji, gan cilvēki ar plašākām zināšanām un zinātnisko pieredzi, uzskata A. Vasiliu. Runājot par līdzekļu sadalījumu augstākajā izglītībā, komisāre iesaka finansējumu novirzīt atbilstoši specifiskajām vajadzībām un prioritātēm, piemēram, iedalot pēc reģioniem.
Nepieciešamību pēc augstākās izglītības pastiprināšot arī darba tirgus. Pēc A. Vasiliu teiktā, desmit gados vairāk nekā trešdaļā profesiju būs vajadzīga augstākā izglītība vismaz bakalaura grāda līmenī. «Tas nozīmē, ka mums ir jāturpina veltīt pūles izglītības pieejamības veicināšanai un iesaistei tajā, lai mēs būtu gatavi nākotnes izaicinājumiem ekonomikā un darba tirgū,» viņa teic.