Dienas aptauja rāda - lai gan kvotu atcelšana paver lielākas tirgus iespējas piena ražotājiem un arī pārstrādātājiem, tomēr daži uzņēmēji laikrakstam anonīmi atzīst, ka kvotas uztver kā garantu, ka piena nozari neskars straujas pārmaiņas. Sak, labāk ir strādāt ar ierobežojumiem, bet stabili nekā brīvā tirgus konkurences apstākļos. Ir arī uzņēmēji, kas gatavojas kvotu atcelšanai, bet citi cer, ka kvotas tomēr neatcels.
Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, līdz šim saražotais piena apjoms ļauj izteikt prognozes, ka arī šogad piena kvota, visticamāk, netiks pārsniegta un soda nauda tāpēc nebūs jāmaksā. Kas gaidāms piena nozarē pēc kvotu sistēmas atcelšanas?
Aija Balode
Biedrība Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija
Lielajiem piena ražotājiem bažas par nākotni pēc 2015. gada nav lielas. Bet, ja runājam par mazajiem piena ražotājiem, neredzu citu iespēju kā vien to, ka viņiem jāapvienojas kooperatīvos. Tomēr jāatzīst, ka daudzi zemnieki neiesaistās kooperatīvos, jo joprojām netic to darbībai. It sevišķi neticīgi ir bioloģisko saimniecību īpašnieki. Tomēr jāsaprot - jo lielāks piena daudzums tiek saražots, jo vieglāk spēlēt šo spēli. Ja zemnieki dzīvos individuāli un nemeklēs iespēju apvienoties, nākotne var būt neskaidra. Protams, nozares attīstību nevar paredzēt, bet lauksaimniecība nevar bez riska. Jau tagad redzam, ka jau tā samērā mazo Latvijas piena nozari būtiski ietekmē procesi pasaulē - ja Jaunzēlandē sausums un tur nozare nīkuļo, mums ir labāki tirgus nosacījumi. Domāju, ka kvotu atcelšana sakārtos arī tiešmaksājumu netaisnības. Kāpēc mums jāmaksā valstīm, kurās neražo pienu?
Laimdota Straujuma
Zemkopības ministre
Piena ražotājiem un pārstrādātājiem jāseko līdzi tirgus situācijai un tendencēm, jo piena pārdošanas iespējas būs atkarīgas no tirgus pieprasījuma, kā arī būs jārēķinās, ka svaigpiena piedāvājums tirgū būs lielāks nekā pašlaik, tas savukārt var izraisīt piena iepirkuma un tirdzniecībā esošo piena cenu svārstības. Tā kā piensaimniecība ir prioritāra lopkopības nozare, nākamajā finanšu plānošanas periodā Zemkopības ministrija plāno to atbalstīt, lai paaugstinātu piena saimniecību konkurētspēju. Piemēram, tiem atbalsta saņēmējiem, kuri nodarbojas ar piena lopkopību un projektā paredz būvniecību, piesakoties uz atbalstu Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšaktivitātē Lauku saimniecību attīstība, būvniecības izmaksām tiks piemērota papildu 10% atbalsta intensitāte. Runājot par Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalstu, nākamajā plānošanas periodā (no 2015. gada līdz 2020. gadam) dalībvalstīm ir iespēja daļu no finanšu aploksnes izmantot saistītajam atbalstam konkrētos sektoros - lai risinātu konkrētas grūtības un nodrošinātu ražošanas apmēra saglabāšanu. Tādējādi piensaimniecība varētu kļūt par vienu no šādā ceļā atbalstāmajām nozarēm. Lai atbalstītu ražojošos lauksaimniekus attiecīgajos sektoros, t. sk. piensaimniecībā, Zemkopības ministrija lūgs nākotnē paredzēt finansējumu pārejas posma valsts atbalstam.
Silvija Miščenko
Zemniece no Aizkraukles novada
Uz nākotni pēc kvotu gada beigām skatos ar bažām. Vai spēsim konkurēt ar citiem, ja tirgus būs vaļā? Saimniecībā ir ap 560 lopiem. Divsimt no tiem ir slaucamas govis. Līdz šim kvotas esam pārpildījuši, tāpēc ņēmām no valsts rezerves fonda. Patiesībā jau septiņus gadus kvotas ņemam klāt. Tā kā Latvija kopējās kvotas nav izpildījusi, mani nav baidījusi iespēja, ka būs jāmaksā soda nauda. Man kā zemniecei ir sajūta, ka zemnieku intereses valsts maz aizstāv un, ja aizstāv, tad ES viņus nedzird. Es baidos par nākotni, tāpēc kredītus patlaban, lai paplašinātu saimniecību, neņemam. Sagaidīsim 2015. gadu, un tad jau redzēs, kā būs, - tad arī domāsim par savas saimniecības attīstību. Mani uztrauc, ka pēc tam, kad tirgus būs vaļā, piena pārprodukcija tomēr būs un kritīsies piena iepirkuma cena.
Raimonds Freimanis
SIA Latvijas piens valdes loceklis
Skaidrības par to, kā būs pēc 2015. gada, tik drīz arī nebūs. Ir skaidrs tikai viens - patlaban vērojama strauja piena ražošana Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Nīderlandē. Kā tas ietekmēs piena cenu, piena pieprasījumu - nav zināms nevienam. Zemnieki jau laikus gatavojušies, lai nebūtu atkarīgi no blakus apstākļiem, piemēram, kvotu jautājuma un tirgus turbulences, ko var sacelt Krievija, Lietuva vai kāda cita valsts, un uzcēluši savu rūpnīcu - Latvijas piens. Līdz šim Latvija līdz galam nav izpildījusi kvotas, tāpēc zemnieki ražo pienu, paļaujoties uz to, ka kopīgā Latvijas izpilde nebūs pāri.
Pēteris Strautiņš
DNB bankas ekonomists
Pasaulē cilvēku ir vairāk, turklāt, kāpjot ienākumiem, pieprasījumam pēc gaļas un piena produktiem jāaug vairāk nekā proporcionāli. Ir ļoti iespējams, ka Latvijā nākotnē ražos daudzkārt vairāk piena, nekā patērēs. Tā jau ir ar pārtikas graudiem. Vidējās piena lopkopības saimniecības pie mums ir mazas, bet tas ir laika jautājums. Zinu, ka lielais mazo uzņēmumu skaits tiek uzskatīts par problēmu. Industriālā loģika ir vienkārša - lielāks mērogs, mazākas pārstrādes izmaksas par vienību. Taču gadiem esmu vērojis, ka prakse negrib klausīt teorijai, vairāki mazie pārstrādes uzņēmumi dinamiski attīstās - Smiltenē, Jaunpilī, Cesvainē un citur. Ja tā, jo sliktāk teorijai. Varbūt tā nav ņēmusi vērā ietaupījumus, kurus sniedz mazāki izejvielas transportēšanas attālumi. Transportēt jau gatavu produktu lielos attālumos ir lētāk. Tāpēc te nav kaut kādas vienkāršas patiesības, bet dažādi biznesa modeļi ar savām priekšrocībām.
Man kā patērētājam radies priekšstats, ka veikalos mazo ražotāju īpatsvars svaigo produktu segmentā ir pat pieaudzis. Man ir iespaids, ka lielie vairāk aiziet uz eksportu, atbrīvojot vietējo svaigo produktu tirgu mazajiem.
Juris Sprukulis
Zemnieku saimniecības Vecsiljāņi īpašnieks
Kvotu beigas gaidām, tāpēc laikus modernizējām ražošanu. Palielinājām iespēju ražot pienu par divām reizēm. Patlaban saimniecībā ir ap 500 govju. Zemniekiem jāgatavojas pasaules tirgus konkurencei, šo faktu nedrīkst ignorēt. Protams, piena ražošanā galvenie spēlētāji ir tādas valstis kā Jaunzēlande, Austrālija, arī Amerika. Viņu likstas redzu atspoguļojamies savā saimniecībā. Ja viņiem ir sausums, mums piena cenas ir augšā. Ja viņiem viss labi, mums piena cenas krīt. Jāteic, ka piena nozare pamazām sakārtojas. Man prieks, ka vairs nav spēkā piena kombinātu vienošanās par piena iepirkuma cenām, jo nu mums ir kooperatīvi. Lai gan kopumā piena nozarē ir neskaidra nākotne, kā būs pēc 2015. gada, tomēr ir vērts padomāt arī par to, ka Rietumeiropas tirgus arī nav sajūsmā par mums kā jauniem, atvērtiem tirgum spēlētājiem. Būs konkurence! Es domāju, ka mēs ar 500 govīm būsim konkurētspējīgi. Līdz šim kvotas esam pārpildījuši un tāpēc ņēmuši klāt. Latvija kopējās kvotas nav izpildījusi, tāpēc līdz šim sankciju nav bijis.
Jānis Šolks
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs
Pašā sākumā patērētāji izmaiņas nejutīs, jo palielināt ražošanu vienā dienā nevar pat par 10%, kur nu vēl dubultot. Skaidrs, ka pienu ražos vairāk, bet kur pārdosim? Pasaules tirgū šobrīd izjūtam nelielu piena produktu deficītu. Pārējās valstis jau tagad strādā brīvā tirgū, līdz ar to Eiropa kā viens no lielajiem spēlētājiem, kas ienāks pasaules tirgū, būtiskas izmaņas neradīs uzreiz. Pamazām tirgus pats sakārtos situāciju. Ir dažas bažas. Mēs esam jauna valsts un nekad ne pēc klimata apstākļiem, ne fermu vidējā lieluma nevarēsim līdzināties attīstītajām rietumvalstu fermām. Tāpēc tās būs produktīvākas, efektīvākas par mums. Tas savukārt nozīmē, ka tās varēs saražot pienu par zemāku cenu. Jāņem vērā, ka arī piena pārstrādes uzņēmumi Rietumos ir lielāki, ar lielākiem ražošanas apjomiem. Lielie uzņēmumi no lētāka piena varēs saražot lētāku produktu, kuru pārdos Latvijas tirgū. Patērētājiem tas ir labs rādītājs, bet mūsu valsts piena nozare varētu nonākt grūtākā situācijā. Mūsu nozari pasargāt būs grūti. Latvijas ražotājiem jākļūst efektīvākiem, produktīvākiem, ir jācenšas vairāk eksportēt. Jādara viss, lai samazinātu piena importu. Daudzus produktus, ko ievedam no Lietuvas, Polijas, varam saražot paši. Savs tirgus ir jāapgūst. Jācer arī uz kopējā dzīves līmeņa paaugstināšanos, tad cilvēks pirks nevis to, kas ir lētāks, bet to, kas ir Latvijā ražots. Protams, atbalsts no valsts nav mazsvarīgs.