Premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) norādes uz katra ministra atbildību par valdības lēmuma izpildi un cerības, ka E. Cilinskis ir atbildīgs ministrs, rada iespaidu, ka pretējā gadījumā L. Straujuma varētu arī pieprasīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra demisiju. No valdības vadītājas partijas biedriem ir dzirdēts - ja E. Cilinskis apstiprinās savu dalību 16. marta gājienā, viņa atkāpšanos varētu prasīt jau līdz svētdienai. Tādā gadījumā būtu novērsta kāda ministra dalība šīs dienas pasākumos, ko kontekstā ar notikumiem Ukrainā un šīs valsts attiecībām ar Krieviju šogad varētu uztvert sevišķi saasināti.
Taču koalīcijas līgums paredz, ka premjers informē sadarbības partnerus par nodomu prasīt kāda ministra atkāpšanos 48 stundas iepriekš. Ja E. Cilinskis lēmumu paziņo tikai piektdien, tad šo prasību varētu līdz minētajam datumam arī neizpildīt un E. Cilinskis dotos gājienā vēl kā ministrs. Uz vaicāto, kāpēc viņam vēl ir nepieciešamas divas dienas, lai izskaidrotu savu pozīciju, E. Cilinskis Dienai atbildēja, ka šādus koalīcijas līguma nosacījumus viņš neesot izpētījis. Agrāk sasaukt preses konferenci neesot iespējams aizņemtības dēļ - trešdien viņš piedalās Saeimas komisijas sēdē, ceturtdien notiek Latvijas Pašvaldību savienības domes sēde, kā arī ilgi gaidītā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma darba grupas sēde.
Ja E. Cilinskim nāktos atkāpties, kā viņa pēctecis jau ir minēts ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (NA). Neoficiāla informācija par Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK valdes sēdē runāto liecina, ka E. Cilinskis nav noskaņots pats atkāpties, jo neredz pamata to darīt. Pēdējās dienās izskan arī aicinājumi padomāt par to, lai Latvija nezaudētu ASV un Eiropas Savienības sabiedroto uzticību. Taču apvienības pārstāvji, kas ir tikušies ar citu valstu diplomātiem, neesot saņēmuši nekādus ieteikumus, kā rīkoties.
Valdība jautājumu par rīcību 16. martā otrdien apsprieda slēgtā sēdē, un tās iznākums ir dažādi interpretēts - vieni to uztver kā aicinājumu, citi - kā lēmumu. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Dienai atkārtoja, ka partijas pozīcijā nekas nav mainījies - katrs partijas biedrs pats izlemj, vai piedalīties pasākumos. Lūgts vērtēt valdības lēmumu, G. Bērziņš sacīja - ja tas tiešām ir lēmums, nevis aicinājums, to var traktēt tā, ka «neatkarīgas valsts valdība ar savu lēmumu aizliedz ministram, kurš kā Augstākās padomes deputāts ir balsojis par Neatkarības atjaunošanu, doties pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu latviešu karavīrus».
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka jau daudzus gadus valdības nostāja ir bijusi konsekventa - neviens ministrs nav piedalījies gājienā 16. martā. «Nav runa par pulcēšanās brīvības ierobežošanu. Iedzīvotāji ir tiesīgi pieminēt savus tuviniekus, piedalīties dievkalpojumā. Taču valsts pasākumi pie Brīvības pieminekļa šajā datumā nenotiks. Mūsu valsts savus karavīrus godina 11. novembrī - Lāčplēša dienā,» sacīja A. Pildegovičs. Viņš Dienai atzina, ka šogad situācija ir atšķirīga - ir saasinājušās Ukrainas un Krievijas attiecības, šajā datumā Krimā notiek Krievijas atbalstīts referendums. Redzot propagandas karu un konfliktu starp divām valstīm, redzams, ka var pieaugt risks provokācijām, apmelošanas kampaņai arī pret Latviju, pieļauj ministrijas pārstāvis. Savukārt Nacionālās apvienības biedri savās apspriedēs ir pieļāvuši - ja, analizējot situāciju no drošības viedokļa, tā šķiet tik kritiska, varbūt vajadzēja atteikt visiem pasākumu pieteicējiem.