Tomēr citur Eiropā, kur bioloģiskās pārtikas nozare attīstījusies jau vairākus gadu desmitus, redzams, ka tā ir ienesīga, attīstās un aug. Eiropas Savienības (ES) bioloģisko produktu tirgus pieaugums pēdējos gados ir vidēji 6% gadā, un kopējā tirgus vērtība 2012. gadā bija 22,8 miljardi eiro. Šis rādītājs kopš 2004. gada dubultojies.
Vislielākais bioloģiskās pārtikas un dzērienu tirgus ir Vācijā un Francijā - attiecīgi septiņi un četri miljardi eiro, bet visvairāk par bioloģisko pārtiku tērē Šveicē, kur viens iedzīvotājs gadā atdod 189 eiro tieši par ekoproduktiem. Dānija savukārt ir valsts, kurā ir vislielākais bioloģiskās pārtikas īpatsvars tirgū - 7,6% no visas pārtikas. Mūsu kaimiņi igauņi izvirzījuši mērķi tuvākajos gados palielināt bioloģiskās pārtikas īpatsvaru tirgū līdz 3%. Slovēnijas plānos ir 10%, bet Norvēģijas - 15% bioloģiskās pārtikas īpatsvars visā pārtikas tirgū. Kā ir Latvijā?
Tiek lēsts, ka pārtikas tirgū apmēram 1,5% pārtikas ir bioloģiski sertificēta. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pētījums par bioloģiskās pārtikas pārstrādes attīstību Latvijā pēdējos desmit gados rāda, ka bioloģiskās pārstrādes uzņēmumu skaits strauji palielinās - tas izaudzis no astoņiem maziem ražotājiem 2005. gadā līdz 192 bioloģiski sertificētiem pārstrādes ķēdes dalībniekiem šodien.
2013. gadā tika pārstrādāti tikai 2,6% no visas Latvijā izaudzētās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas, un no visas produkcijas, ko izaudzē Latvijas laukos, bioloģiski sertificēta ir apmēram 5%. Tātad - bioloģiskās pārtikas tirgus Latvijā šobrīd ir niecīgs - naža gala tiesa no visa Latvijas patērētāju pārtikas groza. Šis fakts pats par sevi nebūtu pārsteidzošs, jo tikai viena valsts pasaulē - Butāna - plāno bioloģisko lauksaimniecību padarīt par vienīgo saimniekošanas formu, citur tā ir viena no nozarēm.
Tomēr, palūkojoties plašākā kontekstā, bioloģiskās pārtikas tirgus apjoms rada pārdomas. No visas Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes 11% ir bioloģiski sertificēta, un esam piektajā vietā ES. Savukārt apbrīnojami daudz Latvijas patērētāju apgalvo, ka viņi pērk un ēd bioloģisku pārtiku, regulāro pircēju daudzums svārstās no 20% līdz 60% -, un ir acīmredzama nesakritība ar ražošanas apjomiem - tik daudz ekoproduktu Latvijā nemaz nav!
Varam secināt, ka bioloģiskās pārtikas ražošanai Latvijā ir ļoti liels potenciāls. Tomēr jāatzīst, ka patērētāju apziņā valda diezgan liela neskaidrība par to, kas īsti ir bioloģiskā pārtika, un par šādu pārtiku tiek uzskatīti gan tirgū iegādāti produkti, kuru izcelsme ir nezināma, gan produkti, kuri iegādāti tieši no zemnieku saimniecībām, neskatoties uz to saimniekošanas metodēm.
*Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs