Krists Straume
Uz ko tieksieties Londonā?
Pēc iespējas labāk nostartēt. Mūsu distancē ir grūti tēmēt uz kādu konkrētu vietu, jo vienās sacensībās var sanākt uzvarēt, bet citās ar tādu pašu sniegumu palikt aizmugurē. Paši saprotiet, ja astoņas laivas iebrauc vienā sekundē. Ir, protams, pāris līderu, bet pārējie mainās ļoti bieži. Protams, finālā ir jātiek.
Kas vēl jāizdara līdz olimpiskajam startam?
Šobrīd vairāk atliek nobriest psiholoģiski, jo fiziski daudz neko vairs nevaram pielikt. Visu lielo darbu šajā ziņā esam izdarījuši. Jāpieslīpē kādi sīkumi, un tad viss būs kārtībā. Līdz olimpiādei aizvadīsim vienu mazu treniņnometni Brocēnos. Piektajā augustā dosimies uz Londonu.
Atklāšanas ceremoniju laidīsiet garām?
Jā, jo Londonā ir ļoti slikti ar treniņu iespējām. Tieši pirms mums notiek sacensības akadēmiskajā airēšanā. Mums, smaiļotājiem, atvēlēja vienu kilometru garu un ap 20 metrus platu kanāliņu uz visiem, kuri tur būs. Skaidrs, ka tur nav ko darīt.
Tev tās būs otrās olimpiskās spēles. Ko ieteiksi savam pāriniekam Aleksejam Rumjancevam, kurš debitēs šāda līmeņa sacensībās?
Ko es viņam varu ieteikt? Viņš jau tāpat ir stiprs [ar smaidu]. Protams, tas ir savādāk. Visa atmosfēra atšķiras no parastām sacensībām. Bet, atceroties Pekinu, es neteiktu, ka man bija īpašs uztraukums. Bija pat patīkamāk startēt, jo olimpiskajām spēlēm kvalificējušās tikai visspēcīgākās laivas. Pasaules čempionātā ir četrdesmit piecdesmit laivu, olimpiskajās spēlēs ir tikai paši labākie.
Kādi ir jūsu trumpji?
Gribētos jau teikt, ka ātruma izturība. Vai sanāks, to vēl nezinu.
Ir šaubas?
Nē, bet es diezin vai būtu ar sevi līdz galam apmierināts pat pēc uzvaras. Vienmēr var atrast kādas lietas, kas tajā braucienā nepatīk. Nedrīkst pārtraukt strādāt. Arī pēc uzvarām ne.
Cik sen ar Alekseju brauc kopā?
Mēs kopā sasēdāmies šķiet, vienpadsmit gadu vecumā, jo vienkārši bijām stiprākie savā vecuma grupā. Nopietnāk sākām kopā startēt kopš 2006. gada Eiropas U-23 čempionāta. Pirms tam vēl gadu bijām vienā četriniekā. Kad nebija, ko ņemt četriniekā, sasēdāmies divniekā. Kopš tā laika arī braucam kopā.
Pludmales volejbola dueti sadzīvojot teju kā vīrs ar sievu. Kā ir smaiļotājiem?
Apmēram tāpat. Pusi gada pavadām kopā ar Alekseju. Sadzīvot varam, jo katram ir savs dators [smejas].
Vai olimpiskajās spēlēs bija iespēja startēt arī vieninieku sacensībās?
Tie, kuri ir izcīnījuši ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm, var startēt arī citās distancēs. Aleksejs startēs arī 200 metru vieninieka distancē.
Vai iespējams vienlīdz labi startēt vairākās distancēs?
Ja ir laba sportiskā forma, tad tas īpaši neietekmē, ja ir vismaz pusstundu ilgs laiks starp braucieniem. Ar sacensību laikiem Londonā tajā ziņā viss ir kārtībā.
Ja distances sākumā kaut kas noiet greizi, ir iespēja to izlabot?
Ir. Pagājušajā gadā pāris reižu sanāca tā, ka neizdevās starts, taču, pateicoties ātrumam, iedzinām konkurentus. Tas bija pagājušajā gadā. Tagad nevajadzētu pieļaut kļūdas startā un sasniegt maksimālo rezultātu.
Kāds ir Londonas kanāls?
Bijis tur neesmu, bet esmu dzirdējis, ka būs aptuveni tāds pats kā pirms astoņiem gadiem Atēnās. Gandrīz klaja lauka vidū, kas nozīmē, ka vējam būs kur ieskrieties.
Kā vējš ietekmē startu?
Tas atkarīgs, no kuras puses pūš. Ja ir pretvējš vai pavējš, tad nekas, bet, ja pūš no sāna, tad… Tā jau visu laiku ir jātur līdzsvars, bet, ja vēl no sāna pūš un gāž ārā, tad ir grūti. Bet apstākļi visiem ir vienādi.