Šodien beidzas kandidātu nosaukšanas termiņš, kas tika pagarināts, jo līdz 10. februārim neviena frakcija nebija atradusi cilvēku šim amatam.
Joprojām nav īsti skaidrs, kā SC iedomājās uzrunāt J. Jansonu, kuram ir darba pieredze valsts pārvaldē, viņš bijis arī Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors, un šajā darbā gūtās iemaņas tiek visaugstāk vērtētas kontekstā ar tiesībsarga amatu. Bija neoficiāla informācija, ka J. Jansonu patiesībā atradusi ZZS, vienojoties ar SC par viņa izvirzīšanu. J. Urbanovičs apgalvoja, ka tā neesot tiesa, - pagājušajā ceturtdienā frakcija sanākusi kopā un spriedusi, «kā var šo kaunu labot», ka Saeima nevar atrast tiesībsargu. Tad deputāts Juris Silovs, kurš pirms ievēlēšanas Saeimā bija Garkalnes novada domes priekšsēdis, nosaucis J. Jansona vārdu, un viņš visiem šķitis vispiemērotākais, klāstīja J. Urbanovičs. J. Silovs gan žurnālistiem nevēlējās detalizētāk atklāt, kā viņam šis cilvēks ienācis prātā.
«Juris Jansons varētu būt labs administrators, un tā ir viņa priekšrocība. Viņš ir jauns, enerģisks cilvēks, kurš ir gatavs strādāt,» teica ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, slavējot kolēģu izvēli. Tas, ka par šā amata pretendentu nespēja vienoties koalīcijas partijas, A. Brigmanim nešķiet satraukuma vērts apstāklis. Viņaprāt, neesot pamata noraidīt labu kandidātu tikai tāpēc, ka to izvirza opozīcija, - galvenais jau esot, lai šis cilvēks būtu pieņemams sabiedrībai.
ZZS un SC frakciju vadītāji izvairīgi atbildēja uz jautājumiem, vai šādi viņi nevarētu vienoties arī par kandidātu Valsts prezidenta amatam, atstājot premjera pārstāvēto Vienotību bezspēcīgi noplātām rokas, kā tas pagaidām izskatās. Ar J. Jansonu tikās arī apvienība Par labu Latviju!, kura, tāpat kā Visu Latvijai!-TB/LNNK, savu attieksmi pret kandidātu neatklāj.
J. Jansons ir apņēmies iegūt sabiedrības atbalstu, rūpējoties ne tikai par cilvēku iesniegumu izskatīšanu, bet arī lai viņi būtu informēti par savām tiesībām. Kandidātu nebiedē R. Apsīša likstas šajā darbā, viņš ir pārliecināts, ka tiesībsargam ir jāstrādā kopā ar medijiem, lai celtu iestādes kapacitāti. Par R. Apsīti viņa iespējamais pēctecis teica tikai to labāko, viņa veikumu vērtējot kā labu pamatu, uz kura varēs attīstīt Tiesībsarga biroju.
Par tiesībsarga izvēli žurnālisti trešdien vaicāja arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram pēc kārtējās tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Atgādinot, ka Tiesībsarga birojs Latvijā darbojas tikai četrus gadus, prezidents atzina, ka tā darbība «nebija tā labākā un nebija tā, ko mēs gaidījām». V. Zatlers vēlreiz atkārtoja jau agrāk sacīto, ka, viņaprāt, Tiesībsarga biroja vadītāju, valsts kontrolieri un vēl vairāku iestāžu vadītājus vajadzētu nosaukt Valsts prezidentam kā neitrālai personai un tad Saeima varētu balsojumā izteikt attieksmi pret amata pretendentu. «Es domāju, šis mehānisms nākotnē būtu jāievieš, jo tas noņem daudzus šaubu jautājumus, kas ir gan jūsos, gan arī sabiedrībā,» sacīja prezidents.