Iespējams, savu labāko spēli valstsvienības sastāvā aizvadījusī Dita Krūmberga uz jautājumu par liktenīgajām minūtēm ceturtās ceturtdaļas sākumā atbildēja īsi: «Neatceros...» Tomēr pamazām atmiņā atausa nesenās cīņas epizodes: «Mēs sedzām zonu, bet atstājām brīvas viņu līderes. Vispār spānietes labi to apspēlēja un trāpīja savus metienus, bet mums tajā brīdī neveicās uzbrukumā. Aktivitāte uzbrukumā? Gan treneris teica, gan pati sapratu, ka jābūt agresīvākai, lai palīdzētu atbrīvoties mūsu līderēm.»
Spāņu aizsardzības izšķirošo nozīmi uzsvēra gan pretinieču līdere Amaija Valdemoro, gan komandas treneris Evaristo Peress, gan arī Latvijas treneru kolektīvs, ko preses konferencē negaidīti pārstāvēja galvenā trenera palīgs Hulians Martiness.
«Esam parādījušas, ka varam līdzvērtīgi cīnīties ar jebkuru komandu. Taču jāspēj to izdarīt visas 40 minūtes,» Dita Krūmberga, tāpat kā komandas biedrenes, jau lūkojāws nākotnē. «Izanalizēsim šo spēli, sagatavosimies nākamajai. Spēka vajadzētu pietikt. Gan jau būs arī pārsteigumi - patīkami...»
Kura komanda no čempionāta favorītēm Francijas un Krievijas būtu vēlamāka pretiniece - uz šo jautājumu skaidras atbildes nav. «Vienalga,» Gunta Baško atzina, ka abas esot vienlīdz bīstamas un vienlīdz uzvaramas. Liene Jansone atgādināja, ka viņas partneres Francijas klubā esot runājušas, ka Latvijai vajadzētu revanšēties par zaudējumu 2007.gada ceturtdaļfinālā, taču bail neesot. «Šodien mēs jau vairāk spēlējām kā komanda. Ņemsim, kuras nāks pretī!»