Palīdzēs sabiedrotajiem
16. jūlijā kopumā pēc 110 stundu ilgām karstām debatēm Japānas parlamenta apakšpalāta, kur Š. Abes vadītā koalīcija bauda divu trešdaļu deputātu vairākumu, apstiprināja likumprojektus, kuri valsts bruņotajiem spēkiem sniegtu ierobežotas tiesības pirmoreiz kopš Otrā pasaules kara iesaistīties karadarbībā ārpus Japānas robežām.
Likumprojekti paredz, ka Japānas bruņotajiem spēkiem, kuru oficiālais nosaukums ir Pašaizsardzības spēki, būs atļauts iesaistīties kolektīvajā aizsardzībā, piemēram, piedalīties ANO miera uzturēšanas operācijās, un doties palīgā sabiedrotajiem militāros konfliktos, kas var apdraudēt Japānas drošību.
Š. Abe uzskata, ka bruņoto spēku pilnvaru paplašināšana ir pašsaprotama laikā, kad drošības situācija reģionā kļūst arvien saspīlētāka. «Vai apstākļos, kad starptautiskā situācija mainās tik dramatiski, mēs spējam aizsargāt valsti esošajā drošības politikas ietvarā?» vēl pirms likumprojektu apstiprināšanas sacīja Japānas premjers.
Japānas valdība ar aizdomām vēro Ķīnas militāro modernizāciju un Pekinas teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrā. Pagājušajā nedēļā tika publicēts ikgadējais ziņojums par Japānas aizsardzību, kurā Ķīna nodēvēta par draudu numur viens Japānas drošībai. Japānu uztrauc arī neprognozējamais komunistu režīms Ziemeļkorejā, kura rīcībā ir kodolieroči.
Izskan arī viedoklis, ka Š. Abe virzīja likumprojektus, lai izpatiktu Japānas pēckara drošības garantam Savienotajām Valstīm, kuras ilgstoši ir aicinājušas Tokiju uzņemties lielāku atbildību par savas valsts aizsardzību.
Pārkāpjot konstitūciju
Par spīti Š. Abes argumentiem par labu Japānas bruņoto spēku pilnvaru paplašināšanai, pret to kategoriski iestājas opozīcijas politiķi un konstitucionālo tiesību eksperti. Viņi uzskata, ka japāņu karavīru iesaistīšanās karadarbībā ārvalstīs būtu pretrunā ar 1947. gadā pieņemto konstitūciju, kas paredz bruņoto spēku izmantošanu tikai gadījumos, kad notiek tiešs militārs uzbrukums Japānai.
Japānas pacifisma politikas stūrakmens ir konstitūcijas 9. pants, kurā teikts, ka japāņi «uz visiem laikiem atsakās no kara kā no nācijas suverēnajām tiesībām un no draudu un militāra spēka izmantošanas, lai risinātu starptautiskus konfliktus».
Aptuveni 150 pazīstamu japāņu akadēmiķu izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā aicināja atteikties no pretrunīgajiem likumprojektiem. «Šie likumprojekti pilnvaro premjerministru sākt karu,» vienu no aicinājuma parakstītājiem Nobela prēmijas laureātu fizikā Tosihidi Masukavu citē The Japan Times.
Dienā, kad likumdevēji pieņēma Š. Abes virzītos likumprojektus, pie parlamenta ēkas protestēja aptuveni 100 tūkstošu cilvēku. Tik plaši protesti Japānā nebija pieredzēti kopš 2011. gada, kad pēc Fukušimas atomelektrostacijas avārijas 170 tūkstošu cilvēku Tokijā piedalījās demonstrācijā pret kodolenerģijas izmantošanu.
Par spīti sabiedrības pretestībai un straujam valdības popularitātes kritumam, Š. Abe negrasās atsaukt likumprojektus. 60 dienu laikā tie ir jāizskata un jāapstiprina parlamenta augšpalātā, arī tajā valdībai ir vairākums. Ja tas netiek izdarīts, likumprojekti atgriezīsies apakšpalātā, kas par tiem balsos atkārtoti. Teorētiski likumprojektus var apstrīdēt Japānas konstitucionālajā tiesā, bet vēsturiski tā savos spriedumos nosliecoties par labu valdībai, raksta Reuters.