Jānis Čilipāns
2. Traucē negribēšana mainīties, tas, ja gribas strādāt pa vecam, kas, protams, ir vieglāk. Lai sāktu strādāt ar radošajām, jaunajām metodēm, skolotājam jāiegulda liels darbs - jāmaina sava domāšana, jāsalasa materiāli, plus jāizdomā, kā tos pielietot konkrētajā stundā.
Lai skolotājs nonāktu līdz vēlmei mainīties, viņam arī vairāk jāzina par jaunajām metodēm, nostādnēm. Bet primārais ir skolotāja griba un interese.
Arī sapratne, lai nav tā, ka skolotājs materiālu nevis stāsta, bet rāda ar projektoru un domā, ka nu māca citādi un bērni visu uztvers. Jāmaina visa pieeja kompleksi. Turklāt tehnoloģijas nav pašmērķis, bet tikai līdzeklis.
3. Bieži esmu sagatavojis stundu, bet, aizejot pie bērniem, saprotu, ka jāstrādā pavisam citādi. Ekselences balvas konkursā ļoti labi nostrādāja šāds paņēmiens: bērni individuāli strādāja ar teksta fragmentu, tad to dažādos variantos un vairākkārt atstāstīja klasesbiedriem. Faktiski viņi visu apguva paši, es varēju vairs neko neskaidrot. Bet - tas materiāls skolotājam pirms tam ir cītīgi jāsagatavo, un tas ir tas viņa mežonīgais darbs, jo grāmatas teksti ir sarežģīti - tos sastāda pieaugušie. Daudz kas metožu izmantošanā arī ir atkarīgs no skolotāja personības, viņa darba stila, no bērnu sagatavotības līmeņa. Manuprāt, visas metodes ir labas, bet tās jāpielieto īstajā brīdī, vietā, auditorijā.