Arī Japānā palielinājušies valūtas tirdzniecības apjomi - no 312 līdz 374 miljardiem ASV dolāru (no 168,5 līdz 202 miljardiem latu) jeb 5,6% tirgus, tomēr pat jenas nozīmīgā loma starptautiskajā tirgū nav paglābusi Uzlecošās saules zemi no trešās pozīcijas zaudēšanas. (Singapūras dolāra daļa divpusējos darījumos globālā mērogā ir tikai 1,4% (15. vieta) pret Japānas jenas 23%.)
Kā norāda aģentūra Bloomberg, Singapūras priekšrocība ir ne tikai mērķtiecīga valsts kā valūtas tirdzniecības laukuma attīstīšana, bet arī izdevīga laika josla starp Āziju un Eiropu. Tāpat Singapūras panākumi liecina par aizvien pieaugošo Āzijas valstu nozīmi starptautiskajā valūtas tirgū. Vairāki aģentūras aptaujātie eksperti uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā palielināsies ne tikai Ķīnas juaņas, bet arī Singapūras kā valūtas tirdzniecības laukuma loma. Par perspektīvām uzskatāmi liecina fakts, ka Singapūrā savas pārstāvniecības, īpaši tirdzniecībai ar valūtu, cits pēc cita atver nozīmīgākie pasaules finanšu institūti - nesen to izdarīja, piemēram, Šveices Centrālā banka.
Tiesa, visticamāk, ka panākt abus galvenos tirdzniecības laukumus - Lielbritāniju un ASV -, Singapūrai tik drīz neizdosies, tomēr Āzijas valstu nākotnes perspektīvas starptautiskajā valūtas tirgū vismaz šobrīd rādās rožainās krāsās.