Par spīti pozitīvajai bilancei, spēku samēri joprojām ir par labu dienvidniekiem. Ceturtdien laukumā tieši viņi būs neapstrīdami favorīti, bet septiņus mačus bez uzvarām esošās Latvijas izlases līdzjutējiem atliek vien cerēt, ka mājinieki atkal nenovērtēs pretiniekus, ko Turcijas pusē šoreiz sola nepieļaut.
Vārtus no nekā uzburt protošais Arda Turans (Barcelona), tālsitienu un soda sitienu meistars Hakans Calhanoglu (Leverkusen) un mazpazīstamais uzbrucējs Mevluts Erdincs (Hannover 96) ir vienīgie «ārzemnieki» Turcijas izlasē, taču tas nenozīmē, ka viņu nacionālajā čempionātā spēlējošie futbolisti ir zemas kvalitātes. Vienkārši Turcijas futbola vadošajos klubos Fenerbahce un Galatasaray apgrozās tik liela nauda, ka turki nemaz nealkst doties leģionāru gaitās. Objektīvi vērtējot, pat turku rezervistu individuālā meistarība ir augstāka nekā labākajiem Latvijas futbolistiem, un no mūsu valstsvienības pretinieku komandā vietu varētu atrast varbūt tikai vārtsargs Andris Vaņins un pussargs Aleksandrs Cauņa, kurš, starp citu, pirmo reizi divu gadu laikā, kopš izlasi vada Pahars, ir pilnībā vesels un gatavs spēlēt.
Interesanti būs vērot Gintu Freimani, ja vien treneris dos viņam vārdu. Abu komandu pēdējā mačā pagājušajā rudenī Rīgā sportiski nekaunīgais malējais aizsargs pamatīgi nokaitināja turku futbolistus ar to, ka neļāva kāpt sev uz galvas. Toreiz gan Gints nopelnīja divus brīdinājumus un tika noraidīts. Ceturtdien Konjā jācenšas lietderīgāk izmantot savu nepiekāpību.