Kā informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, veicot izmeklēšanu 2009. gada nogalē sāktajā kriminālprocesā un nopratinot vairāk nekā 100 personu, kas it kā piedalījušās partijas 13. janvāra kustība dibināšanas kongresā, izrādījies, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem patiesībā nav apmeklējuši minēto sapulci.
Tātad pasākumā nav piedalījies minimālais Politisko partiju likumā noteiktais partijas dibinātāju skaits, kas ir 200, tādējādi secināms, ka 13. janvāra kustības dibināšanas kongresa protokolā norādītās ziņas ir patiesībai neatbilstošas, bet lēmums par partijas dibināšanu - nelikumīgs, skaidroja K. Apse-Krūmiņa. Par šiem pārkāpumiem DP informējusi Uzņēmumu reģistru (UR), aicinot pārskatīt 2010. gada janvārī pieņemto lēmumu par partijas 13. janvāra kustība reģistrēšanu.
UR vadītājs, valsts galvenais notārs Ringolds Balodis apstiprināja, ka UR ir saņēmis DP atzinumu. «Šobrīd atbilde policijai vēl tikai top, taču jau tagad varam teikt, ka, pat ja nāktos konstatēt valsts notāra lēmuma prettiesiskumu, ņemot vērā iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu partijas dibināšanas protokolā, šādu valsts notāra lēmumu galvenais valsts notārs nevar atcelt,» skaidroja R. Balodis un piebilda, ka par šo jautājumu ir arī judikatūra. Pēc valsts galvenā notāra teiktā, likums nepieļauj jaunizveidota subjekta izbeigšanu, kad ar galvenā valsts notāra lēmumu tiek atcelta subjekta reģistrācija. «Šāda partijas dibināšana būtu apstrīdama tiesā,» skaidroja R. Balodis. UR vadītājs uzsvēra, ka konkrētais gadījums spilgti izgaismo problēmu, uz kuru UR norādījis pēdējos četrus gadus, proti, jau 9. Saeimā tika iesniegts normatīvo aktu grozījumu projekts, kas aizvien ir «iesprūdis» pirmajā lasījumā. Sagatavotie grozījumi paredz, ka partijas dibināšanas sapulces faktu apstiprina zvērināts notārs. Pašreiz paši iesniedzēji atbild par ziņu patiesumu.
Savukārt Pats V. Lindermans uzskata, ka šī lieta tikusi safabricēta tāpat kā kādreizējā krimināllieta pret viņu. V. Lindermans uzskata, ka tā esot atriebība personīgi viņam, kā arī atriebība par iepriekš notikušo referendumu par krievu valodas statusu, tāpat tas esot saistīts ar vēlmi neļaut viņa partijai piedalīties vēlēšanās.
Partija 13. janvāra kustība tika nodibināta 2009. gada septembrī, bet vairākus mēnešus to neizdevās oficiāli reģistrēt. 2009. gada decembra beigās DP sāka kriminālprocesu saistībā ar partijas dibinātāju nesekmīgajiem mēģinājumiem reģistrēt savu politisko organizāciju, iesniedzot UR fiktīvu partijas dibinātāju sapulces otrā sasaukuma protokolu. Tomēr jau 2010. gada janvārī UR oficiāli reģistrēja 13. janvāra kustību. Kā partijas darbības mērķis tolaik tika deklarēta sociālā taisnīguma panākšana, kā arī cīņa par cilvēktiesību un brīvību ievērošanu Latvijā.
Šā gada vasarā 13. janvāra kustībai pievienojās arī V. Lindermana domubiedrs Jevgeņijs Osipovs ar saviem atbalstītājiem, un partijas nosaukums tika mainīts. V. Lindermans stāstīja, ka pēc nosaukuma maiņas partija cīnīšoties par Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem, par oficiālas valodas statusu krievu valodai un par mazākumtautību skolu saglabāšanu. Par dzimto valodu startēšot arī 2013. gada pašvaldību vēlēšanās.
Pēc V. Lindermana vadītās biedrības Dzimtā valoda iniciatīvas vēl pērn tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par to, lai Latvijas Satversmē krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, V. Lindermans pauda uzskatu, ka viņa mērķis esot sasniegts.
LETA