Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Jārunā Ministru prezidentam un TeliaSonera

Ar ko ir saistīts LMT ģenerālais nākotnes plānu virziens?

Galvenie nākotnes plāni LMT saistās ar tālāku, galvenokārt ceturtās paaudzes (4G) jeb LTE, datu pārraides tīkla attīstību, veidojot attiecīgo infrastruktūru Latvijā un dodot Latvijas iedzīvotājiem iespējas izmantot aizvien plašāku pakalpojumu spektru, kas ir balstīts tieši uz datu pakalpojumiem.

Cik plaši pašlaik ir pie- ejams 4G tīkls?

Šobrīd šis tīkls ir pieejams 30% Latvijas iedzīvotāju, līdz gada beigām tas varētu būt pieejams 35%. Plānojam piecu gadu laikā izveidot 4G pārklājumu visā valsts teritorijā.

Kādi ir galvenie jaunie pakalpojumi, kurus jūs plānojat sniegt iedzīvotājiem?

Jauni pakalpojumi galvenokārt rodas tad, kad ir izveidota attiecīgā tīkla infrastruktūra, kas dod iespēju šos pakalpojumus izmantot, jo mobilajās telekomunikācijās ir tāds interesants princips. Sauksim to par vistas un olas principu - lai varētu izveidot jaunu pakalpojumu, ir nepieciešams attiecīgs tīkls un attiecīgas galiekārtas - mobilie telefoni vai tagad viedtālruņi un planšetdatori. Savukārt operatoriem veidot tīklu, kamēr nav reālu pakalpojumu, ir zināms finansiāls risks.

Parasti tieši mobilie operatori ir tie, kuri sāk tīklu attīstību, izveido infrastruktūru. Varbūt iesākumā ne visā valsts teritorijā, bet pietiekami lielā tās daļā, lai veidotos kritiskā masa un paralēli gan telefonu un citu galiekārtu ražotāji, gan pakalpojumu veidotāji sāk veidot šim tīklam atbilstošus pakalpojumus.

Kas ir tās ierīces, kuru attīstību jūs visvairāk sagaidāt saistībā ar 4G attīstību?

Patlaban galvenais uzsvars tiek likts uz viedtālruņiem. Tos piegādā dažādi ražotāji - gan Apple, gan Samsung, gan arī Nokia, LG, Huawei un citi. Šodien viedtālruņu klāsts ir pietiekami plašs, un internets telefonā varētu būt tas pakalpojums, kura plašāka izplatība ir paredzama tuvākajos gados. Šobrīd faktiski notiek cīņa par cilvēku laiku. Par brīvo laiku, jo šodienas dzīves temps ir tik straujš, ka cilvēkiem ir jāizmanto katrs brīvais laika brīdis. Tieši tāpēc mobilie tīkli kopā ar dažādiem pakalpojumiem - gan satura pakalpojumiem, gan lietotnēm - ir tie, ko cilvēki aizvien vairāk izmantos - gan lai piekļūtu ziņām, gan biznesa informācijai un daudz kam citam.

Jūs pie viedtālruņiem pieskaitāt arī planšetdatorus, vai tie ir atsevišķs attīstības segments?

Planšetdators zināmā mērā varētu būt pieskaitāms pie viedtālruņiem, bet planšete tomēr ir mazliet specifiska, un runāt caur planšeti, turklāt LTE pagaidām nepieļauj šādu iespēju, nav sevišķi ērti. Mēs šobrīd runājam par satura pakalpojumu izplatīšanu mobilajās ierīcēs, ar to saprotot gan viedtālruņus, gan planšetdatorus, gan arī parastos datorus, kuriem ir attiecīgie modemi, un jau šobrīd ir iespējams skatīties televīziju planšetdatorā.

Jūs arī iepriekš esat uzsvēris šo satura attīstības nozīmi. Vai tas nozīmē, ka LMT ir kādi plāni televīzijas attīstības jomā?

Pašlaik tādu plānu, kā veidot televīzijas saturu, mums nav, jo faktiski tas arī nav nepieciešams. Televīzijas saturs ir jāveido profesionāli, un Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, ar to nodarbojas attiecīgās televīzijas kompānijas. Jau tagad mobilajās ierīcēs ap 40% no visa satura ir videosaturs. Tie ir gan YouTube klipi, gan pašu lietotāju radītais saturs, gan arī televīzija. Un tas jau ir vērā ņemams procents.

Ir tāds uzskats, ka nākotnē televīzijas kompānijas varētu kļūt lieks starpposms.

Viss kaut kas ir iespējams. Es pilnīgi pieņemu, ka Lattelecom varētu gribēt nodarboties ar satura veidošanu. Un, ja viņi to grib darīt, viņi to var darīt, ja viņiem ir attiecīgie speciālisti un kompetence.

Kādi pašlaik ir lielākie LMT izaicinājumi no tirgus viedokļa, kas ir jūsu lielākais konkurents?

Mobilo telekomunikāciju jomā darbojas trīs operatori - LMT, Tele2 un Bite. Pašlaik konkurences cīņa notiek par klientiem un to, lai varētu palielināt apgrozījumu, tātad par tirgus daļām. Šobrīd ir pilnīgi normāla konkurences cīņa, kāda notiek starp mobilajiem operatoriem visā pasaulē.

Tomēr mēdz runāt, ka starp operatoriem ir cenu karš, ir dažādas kampaņas, kurās operatori dažkārt ļoti agresīvi mēģina pārvilināt cits cita klientus.

Cenu karš ir tikai viena no konkurences cīņas komponentēm, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki to izmanto kā galveno argumentu, lai sasniegtu apgrozījuma vai tirgus daļas pieaugumu. Parasti tā ir tirgus daļa, jo vairumā gadījumu šādi cenu kari apgrozījumu nepalielina. Tā ir viena no metodēm - ar cenu piesaistīt pēc iespējas lielāku klientu skaitu. Taču konkurences cīņā ir arī citas metodes. Piemēram, tādu jaunu pakalpojumu, kādu konkurentiem nav, radīšana. Pakalpojumu, kas klientiem ir ļoti ērti, izveide, dažādas pakalpojumu paketes un citas lietas. Taktika un stratēģija ir atkarīga no situācijas tirgū katrā konkrētajā brīdī.

Kas notiek ar mobilā telefona signāla kvalitāti? Cilvēki ikdienas sarunās bieži sūdzas, ka telefons kādreiz labāk ķēra un zona bija labāka.

Kādreiz arī debesis bija zilākas un zāle - zaļāka. Bet principā jums ir taisnība, un šim faktoram ir objektīvi iemesli. Viens no iemesliem ir mobilā telefona aparāti, it īpaši viedtālruņi, kuru jutība ir zemāka nekā tiem mobilajiem telefoniem, kas bija paredzēti tikai balss pārraidei, - kādi bija pirms desmit gadiem. Ja telefona aparāta jutība ir zemāka, tas «neredz» bāzes staciju, tātad efektīvais bāzes stacijas pārklājuma laukums ir mazāks. Kad parādījās pirmie viedtālruņu modeļi, šī jutība daudzos gadījumos bija pat divreiz mazāka. Tas nozīmē, it kā no tīkla uzbūves viedokļa būtu izņemta ārā katra otrā bāzes stacija. Tāpēc arī lietotājs jūt, ka pārklājums šķietami ir sliktāks, kaut gan bāzes staciju skaits nav samazinājies. Gluži otrādi - bāzes staciju skaits visu laiku palielinās. Pašlaik situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo operatori asi kritizēja viedtālruņu ražotājus un pieprasīja, lai jutības parametrs tiktu uzlabots. Iepriekšējo līmeni šis parametrs vēl nav sasniedzis, bet zināmi uzlabojumi jaunākajiem viedtālruņu modeļiem jau ir vērojami.

2012. gadā samazinājās LMT peļņas un apgrozījuma rādītāji. Ar ko tas ir saistīts?

Tas galvenokārt ir saistīts ar diviem faktoriem, un abi šie faktori ir ārpus mobilo operatoru kontroles iespējām. Divas trešdaļas no šī apgrozījuma samazinājuma veido starpsavienojumu tarifa samazinājums, ko direktīvā kārtā ir noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Piemēram, laika posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam starpsavienojumu tarifi ir samazinājušies sešas reizes - no 6,2 santīmiem minūtē 2008. gadā līdz 1,1 santīmam no 2013. gada 1. aprīļa.

Mobilā tīkla operatoriem zaudējumi, bet iedzīvotājiem - izdevīgi?

Vairumā gadījumu tas iedzīvotājus īpaši neietekmēja. Tas ietekmēja zvanus starp dažādu operatoru tīkliem. Viena operatora tīklā tas neko neietekmēja. Bet tas ir tikai viens izskaidrojums, kāpēc ir samazinājies apgrozījums. Otrs faktors, kas sastāda apmēram vienu trešdaļu, ir samazināti ienākumi no viesabonēšanas, jo 2012. gadā tika pieņemta Eiropas Savienības direktīva Nr. 531/2012, kura paredzēja būtisku viesabonēšanas tarifu samazinājumu. Šobrīd tas ir samazināts 4,8 reizes. 2007. gadā ienākošais balss trafiks viesabonēšanā bija 24 eiro centi minūtē, savukārt plānotais 2014. gadā būs pieci eiro centi minūtē. Tas ir gandrīz pieckārtīgs samazinājums, un, protams, tas samazina gan apgrozījumu, gan peļņu.

Vai LMT kā uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus plašam patērētāju lokam, izjūt iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā?

Iedzīvotāju skaita samazināšanās, protams, atstāj savu iespaidu, bet tā nav tik būtiska, jo, piemēram, laika posmā no pagājušā gada maija līdz šī gada septembrim mūsu uzņēmumam ir izdevies palielināt klientu skaitu gandrīz par 42 tūkstošiem. Pēc numura saglabāšanas pakalpojuma ieviešanas - pāriet no citiem tīkliem, saglabājot savu numuru, - LMT ir zaudējis tikai 6% klientu, savukārt gada griezumā mūsu bilance ir pozitīva. Tātad pie LMT ir pārnākuši vairāk.

Septembra sākumā darba grupas sanāksmē, kurā piedalījās gan Lattelecom, gan LMT padomes, tika pieņemts lēmums veicināt abu uzņēmumu sinerģiju un pausts konceptuāls atbalsts to apvienošanai. Jūs pirms tam iebildāt pret šo ieceri. Kā jūs vērtējat šo lēmumu?

Pagaidām es to nevērtēju nekā. Tāpēc, ka tas ir tikai tāds konceptuāls viedoklis. Bet ap visu šo lietu visu laiku notiek grūti saprotami procesi, jo, cik var saprast no masu informācijas līdzekļos sastopamās informācijas, šāda iniciatīva vispār ir nākusi no Lattelecom valdes. Pēc tam, balstoties uz šo valdes priekšlikumu, kuru pēc tam it kā ir akceptējusi Lattelecom padome, Ekonomikas ministrija radīja dokumentu, kurš kaut kādā dīvainā veidā nokļuva žurnālistu rokās. No tiem fragmentiem, kas tika publicēti, ir skaidrs, ka ir vesela virkne lietu, kas īsti neatbilst patiesībai, izskatās tendenciozi. Pats dīvainākais - šī tendence aizvien vairāk turpinās, it īpaši Lattelecom padomes priekšsēdētāja Gata Kokina retorikā.

Tomēr arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir paudis atbalstu Lattelecom un LMT apvienošanai, izsakoties, ka no tā iegūtu patērētāji.

Es nevaru komentēt viņa apgalvojumus. Es nelietotu vārdu «sinerģija», kas tagad ir populārs, es drīzāk lietotu latvisko vārdu «sadarbība» vai «kooperācija», jo «sinerģija» parasti ir termins, ko lieto psiholoģijā, lai raksturotu grupu psiholoģiju. Skaidrs ir tas, ka sadarbība un kooperācija principā ir iespējama. Tā notiek jau šobrīd. Piemēram, mēs pašlaik izmantojam vairāk nekā 1100 kilometru Lattelecom optiskās līnijas kā maģistrālos tīklus. Mēs arī izmantojam Lattelecom meitasuzņēmuma Citrus Solutions pakalpojumus, atsevišķās vietās būvējot savu infrastruktūru. Tātad šajā līmenī sadarbība notiek un notiek ļoti normāli. Savukārt par turpmāko sadarbību, piemēram, Lattelecom interaktīvās televīzijas pārraidīšanu mobilajās ierīcēs, mēs diemžēl neesam saņēmuši atsaucību no Lattelecom puses. Kopējais fons principā tiek iztēlots tāds, ka Lattelecom viss nav perspektīvs, LMT visi rādītāji pasliktinās. Bet tad ir jautājums - kāpēc uzņēmumam, kuram nav drošas attīstības perspektīvas, ir vajadzīgs uzņēmums, kam viss iet slikti?

Jūs teicāt, ka Lattelecom un LMT apvienošanas jautājums ir tikai konceptuāls viedoklis. Taču par to lēma Ministru kabineta izveidotajā valsts kapitāla daļu pārvaldības darba grupas sēdē, kurā piedalījās gan LMT, gan Lattelecom padomju pārstāvji.

Cik man zināms, tā ir darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Lattelecom un LMT uzraudzības padomes. Ko viņi analizēja un uz kādiem izejas datiem viņi balstīja savus secinājumus, es nezinu. Tas drīzāk ir jājautā viņiem.

Vai pieļaujat, ka ciešāka sadarbība starp LMT un Lattelecom varētu notikt tieši satura veidošanas jomā?

Protams, satura veidošanā sadarbība ir iespējama, jau šobrīd ir iespējama interneta televīzija, un arī to varētu pārraidīt mobilajās ierīcēs. Pārējās jomās šo sadarbību ir grūti atrast. Lattelecom uzskata, ka varētu būt pakalpojumu apvienošana. Kokina kungs ir minējis, ka Eiropā ļoti populārs ir mobilā un fiksētā interneta apvienojums. Nezinu, no kurienes viņam ir tādi dati, bet GSM asociācijas pētījumā Analysys Mason novērtē, ka mazāk nekā 5% mājsaimniecību Vācijā, Lielbritānijā un Itālijā lieto šos apvienotos pakalpojumus. Galvenais iemesls ir tas, ka tādas reālas mobilo un fiksēto sistēmu integrācijas faktiski nav nekur vai arī tā ir ļoti vāja.

Varbūt ieguvums būtu no administratīvas uzņēmumu apvienošanas?

Administratīva uzņēmumu apvienošana ir ļoti komplekss jautājums, bet, ja mēs paskatāmies skaitļus gada pārskatos, kas liecina par uzņēmumu darbības efektivitāti, piemēram, 2012. gadā apgrozījums uz vienu darbinieku LMT bija par 118% augstāks nekā Lattelecom. Savukārt tīrās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku bija trīs reizes augstāks nekā Lattelecom. Tātad tas nozīmē, ka LMT darbinieki strādā daudz efektīvāk un rada daudz lielāku apgrozījumu un pievienoto vērtību peļņas nozīmē uz vienu strādājošo. Šajā situācijā jautājums par darbinieku skaitu un efektivitāti nav LMT problēma.

Kāds, ņemot vērā akcionāru struktūru, būtu tas formāts, kurā būtu izlemjams jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos.

Šis jautājums nav jārisina uzņēmuma vadības, tātad valdes, un pat ne uzņēmuma padomju līmenī. Jo šādus jautājumus parasti lemj īpašnieki. Un divi galvenie īpašnieki šajā gadījumā ir Latvijas valsts, ko principā pārstāv Ministru prezidents, un TeliaSonera. Šādā līmenī arī jārisinās sarunām par to, ko īpašnieki plāno darīt ar sev piederošajiem aktīviem.

Vai jums nav bijušas sarunas par apvienošanās jautājumu ar Ministru prezidentu un akcionāriem no TeliaSonera, kas apliecinātu, ka apvienošanās ir iecerēta?

Es neesmu saņēmis nekādu atbildi, kas pārliecinātu, ka tas tā ir, jo vairāk tāpēc, ka pašreizējā komunikācija lielākoties notiek caur plašsaziņas līdzekļiem. Turklāt tā ir vienpusēja, jo, piemēram, TeliaSonera pārstāvja komentāri ir ļoti atturīgi, savukārt Kokina kungs šobrīd ir izvērsis ārkārtīgi plašu kampaņu, un diemžēl ļoti daudzos gadījumos šī informācija ir ļoti tālu no patiesības. Tiek runāts par to, ka biznesa samazinājums Lattelecom ir apmēram 15 miljonu latu, bet LMT vēl vairāk - 30 miljonu latu. Es jau minēju, ka faktiski šos 30 miljonus latu nosaka ārējie faktori, ko radījušas starpsavienojumu un viesabonēšanas tarifu izmaiņas. 24. septembra Dienā tiek apgalvots, ka pēdējos astoņos gados LMT apgrozījums ir samazinājies par 37%. Patiesībā 2004. gadā LMT apgrozījums bija 149,354 miljoni latu, savukārt 2012. gadā - 129,195 miljoni latu. Tātad samazinājums ir tikai 13%, nevis 37%. Vesti Segodņa 30. septembrī tiek apgalvots, ka LMT lietotāju skaits samazinās un tas neesot noslēpums. Patiesībā lietotāju skaits gada laikā ir pieaudzis par 42 tūkstošiem. Te jāuzdod vecais labais jautājums - kam tas ir izdevīgi?

Publiski ir citēts ekspertu atzinums, ka patlaban LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām attīstības tendencēm. Vai varat to komentēt, šie līgumi laikam ir konfidenciāli?

Izskatās, ka šis jautājums vairs nav konfidenciāls, jo par to ir paziņots publiski. Šķiet, ka konfidencialitātes ievērošana vispār nav Lattelecom stiprā puse, jo arī savos paziņojumos plašsaziņas līdzekļos Kokina kungs analizē LMT datus, kas nav publiski pieejami. Bet, ņemot vērā, ka šis fakts jau ir guvis publisku skanējumu, varu teikt, ka dibināšanas līgums, ko, starp citu, parakstījuši arī Lattelecom pārstāvji, paredz zināmus nosacījumus, kurus varētu komentēt īpašnieki, piemēram, Lattelecom.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?