«Latvijas klimatā saaukstēšanās slimības ir ļoti izplatītas,» saka ausu-kakla-deguna slimību speciāliste ārste Gunta Zaķe un skaidro, ja no rudens sāktu elementāras norūdīšanās procedūras, ziemu varētu pārlaist daudz mierīgāk. Vienkāršākais - kontrastduša. Ar to ne tikai tiek audzināts raksturs, bet arī norūdīts organisms, stiprināta imūnsistēma. «Tagad ārā auksts, bail saslimt un tāpēc neiet laukā brīvdienās ne staigāt, ne slēpot. Bet - uz darbu (skolu, bērnudārzu, veikalu) jāiet šā vai tā. Otrs saaukstēšanās iemesls - ģērbšanās neatbilstoši apstākļiem. Vieni nopakojušies ar šallēm līdz acīm. Elpojot šallē, tā kļūst mitra, un, ieelpojot mitro gaisu, var apaukstēties. Citi turpretī - ierāvuši kailu galvu mēteļa apkaklē, sarkanām ausīm. Jāievēro, ka katram cilvēkam ir savādāka termoregulācija. Ja mugurā ir sintētiskas, neelpojošas drēbes, ķermenis svīst un telpā atkal atdziest, kas organismam nav labi. Sekas - kakla sāpes, aizsmakums un iesnas,» atgādina ārste.
Runā čerkstoši vai klusē
Pirmais vakars, kad jūtams, slimība klāt, ir izšķirīgs - vai slimība noritēs viegli, vai arī būs ilgāk jāslimo. Vispirms - tautas līdzekļi. Jāsadzeras karsta tēja - vislabāk, upeņu vai kumelīšu, pieaugušajiem palīdz arī groks, bērniem - silts piens ar medu. Efektīvas ir karstas kāju vannas ar sinepju pulveri. Pēc tām pēdas jāsamasē ar linu dvieli un - vilnas zeķes kājās, šalle ap kaklu un gultā iekšā. Ja nav paaugstināta temperatūra, medikamentus lietot nevajag. Ja ir sajūta, ka nebūs ar tautas metodēm līdzēts, var lietot arī nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.
Ja nākamajā rītā balss tomēr aizsmakusi, palīdz linsēklu maisiņš, ko uzliek balss saišu rajonā: linsēklas uzsilda, ieliek, piemēram, maza bērna zeķītē un liek ap kaklu, pirms tam uzsmērējot kaklam taukainu krēmu.
Ja kakla sāpes ir stipras, var lietot furasolu, laringospreju, kas ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai noņemtu sāpes un iznīcinātu mikrobus. Medus un piens ir laba savienība - izsilda un nomierina. Taču tā ir tikai pirmā palīdzība, kas atvieglo simptomus. Dažādas sūkājamās tabletes noņems kairinājumu, sāpes un normalizēs mikrofloru. Ja kakla sāpes nepāriet trīs dienas, ārstēšana varētu būt nopietnāka - arī fizioprocedūras. Ja iekaisums jau ir dziļāk trahejā, tad - antibiotikas.
Vajadzīgs rentgens
Mēdz teikt, ka iesnas ārstē septiņas dienas vai neārstē nedēļu - tāpat pāries. «Ne vienmēr!» zina teikt daktere Gunta Zaķe. «Vienu dienu tek kā no krāna, bet otrajā - tā kā labāk, tā kā sausāks, un, kad iestājas «pilnās» galvas sajūta, tad gan jāiet pie ārsta. Rentgens parādīs īsto ainu deguna blakusdobumos.»
Iesnu gadījumā svarīga ir operativitāte - jānoķer sākuma moments, kad ieniezas deguns. Zīdaiņiem jāpilina degunā burkānu sula, maziem bērniem piemēroti maigas konsistences pilieni, terpentīna smērīte uz krūtīm, lai vieglāka elpošana. Ja iesnu izdalījumi ir biezas konsistences, jālieto deguna pilieni vai smēres. G. Zaķe iesaka sākt ar eļļainas konsistences preparātiem, kas atvieglo elpošanu, jo eļļainie pilieni nesausina gļotādu.
Ieteicama arī skalošana ar jūras sāls šķīdumu, jo, pateicoties sterilajiem ūdeņiem, ko pūš degunā, vairs nav tik bieži jāveic punkcijas blakusdobumā. Metodes gan tagad dažādas, arī modernas, un palīgos nāk lāzeri.
Bet jogas metode ar sālsūdeni skalot degunu ne visiem der, jo nevar jau zināt, cik ūdens ir sterils un cik liela sāls koncentrācija tajā katram cilvēkam.
Likt ķiploka daiviņas degunā ir nežēlīgi, jo tā var apdedzināt gļotādas, uzskata ārste. Tāpat jāuzmanās, pilinot degunā tīru ķiploka sulu. Pietiek, ja zem deguna mazliet uzsmērē ķiploku, lai atvieglotu elpošanu, bet vislabāk - pasmaržot un tad apēst to. No «palodzes aptieciņas» arī kalanhojes sula, ko mēdz ieteikt iesnu gadījumā, tomēr var būt pārāk kairinoša.
«Nedrīkst degunu šņaukt no visa spēka un abas nāsis uzreiz. Tas jādara lēni un pakāpeniski,» pamāca G. Zaķe. «Sirsnīgi šņaucot degunu, aizkrīt ausis, un tad cilvēks vairs labi nedzird. Ja vēl tādā stāvoklī jālido ar lidmašīnu, tad - veselības problēmu buķete pilna.» Ārstēšana tādā gadījumā var būt ar medikamentiem un noteikti jāvēršas pie ārsta.
Prom no šķaudošā
Šķaudīšana, no aukstuma ieejot siltā telpā, ir reakcija uz temperatūras maiņu. Šķaudot baciļi izplatās vismaz trīs metrus ap šķaudītāju. Šķaudienu var aizturēt, saspiežot ar pirkstiem deguna sakni (acu līmenī), bet sajūta labāka, ja nošķaudās. Tāpat kā ar žāvāšanos, kad ausis aizkritušas.
Bet, ja transportā blakus gadās klepojošs un šķaudošs cilvēks, G. Zaķe iesaka iet kājām un elpot svaigu gaisu. Bet sasirgušajiem ieteicams palikt mājās, lai kārtīgi atveseļotos, kā arī nepakļautu saslimšanas riskam apkārtējos cilvēkus.