Savukārt, ja esmu pakalpojumu sniedzējs, man jāspēj atbildēt arī krieviski, angliski, vāciski utt., jo klients, iespējams, ir tūrists vai kāds cits ārzemnieks un Latvija sevi pozicionē kā tranzītvalsti. Praksē ne visur ir iespējams sarunāties latviski, piemēram, celtniecībā. Latvijā strādā diezgan daudz celtnieku no Lietuvas, Ukrainas un citām valstīm. Pieļauju, ka līdzīgas problēmas ir arī citās līdzīgās nozarēs, piemēram, rūpniecībā. Prasīt, lai viņi prastu latviešu valodu? Tie ir viesstrādnieki, tātad atrodas šeit īslaicīgi, tādējādi šādas prasības būtu liekas. Bet, ja viņi iegūst pastāvīgu uzturēšanās atļauju, tad no pakalpojumu saņēmējiem pārvēršas par pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, sāk strādāt veikalā, darbnīcā, kur viņiem ir saskarsme ar klientu). Tad šādiem cilvēkiem ir jānodrošina latviešu valodas kursi ar godīgiem gala eksāmeniem (nevis tā kā latviešu valoda un pilsonība Valmierā acīmredzot tika nodrošināta B. Kravcovam). Starp citu, pēdējā laikā TV redzami diezgan daudzi tirdzniecības, policijas u. c. apkalpojošo sfēru darbinieki, kuri vismaz kameras priekšā latviski nerunā. Sodot eksaminētājus, krietni vien varētu konsolidēt valsts budžetu, «optimizēt» pilsonības piešķiršanas kantori.
Mani uztrauc arī latviešu valodas «labskanība». Visi šie «kad» «ka» vietā, «pa lielam», «davai». Arī Dienā sastopami dažādi svešvārdi, kam noteikti var atrast latviskus tulkojumus, piemēram, «renovācija», «developeri» u. c. Piektdienās un svētdienās uz vasarnīcu un no tās atpakaļ nākas braukt autobusā kopā ar studentiem. Cik daudz dažādu «mātes vārdu» dzirdams, diemžēl arī meiteņu leksikā. Kā pret to cīnīties? Ja kaut ko teiksi, labākajā gadījumā pretī dabūsi ar šiem pašiem «mātes vārdiem». Krievu laikos mūsu divplūsmu pamatskolā bija populāri lietot vārdu «vot». Skolotāja ieviesa simbolisku naudas sodu - 5 kapeikas par katru vārdu «vot». Ļoti palīdzēja. Varbūt tagad augstskolās arī ieviest soda naudas?
Juris Lācis