Februārī Bufalo Sabres komandā notika būtisks pavērsiens. Pēc 15 gadu vadīšanas no darba tika atbrīvots galvenais treneris Lindijs Rafs, kura vietā stājās Rons Rolstons. Par to un nākotnes perspektīvu sarunā ar Zemgu pirms viņa došanās pāri okeānam.
Jaunais treneris noteikti tev ir labi zināms, jo viņa vadībā spēlēji fārmklubā Ročesterā?
Manā gadījumā ir daudz labāk, ka notika šāda pārmaiņa, jo pusi sezonas es spēlēju Rolstona vadībā.
Darbības liecina, ka Bufalo Sabres veidos jaunu komandu?
Jā, vadībai ir tāds plāns. Cik man zināms, viņi šīgada NHL draftā centīsies iegūt kādu ranga augšgala spēlētāju. Ja nemaldos, Bufalo ir astotā izvēle, bet viņi varētu kādu spēlētāju aizmainīt, lai iegūtu vēl augstākas izvēles tiesības.
Kuri no pieredzējušajiem spēlētājiem atstās komandu?
Oficiāli tikai vācietis Johens Hehts ir pateicis, ka beidz spēlēt NHL. Domāju, ka austrietis Tomass Vaneks gribēs kaut kur citur spēlēt. Laiks rādīs, pagaidām tas vēl nav zināms.
Kā tu raksturotu jauno treneri Rolstonu, kurš pirmo reizi vadīs NHL komandu? Viņa vadībā ASV junioru U-18 izlase trīs reizes ir uzvarējusi pasaules čempionātā.
Rolstons ir mācošais treneris, taču viņš nebļauj uz spēlētājiem un īpaši daudz neaizrāda. Viņa vadībā notiek daudz videonodarbību, kurās tiek skaidrots, pēc kādas sistēmas vajadzētu spēlēt.
Ar Rolstonu tev veidojās laba sadarbība?
Jā, runāju ar viņu arī pēc sezonas beigām. Rolstons teica, ka patikusi mana spēle. Arī sezonas sākumā viņš bijis apmierināts. Iesākumā AHL man mazāks spēles laiks bija tāpēc, ka biju jaunais spēlētājs. Treneris negribēja sasteigt notikumu attīstību, lai es pakāpeniski iekļautos komandā.
Ročesteras Americans ir līdzīgs pienākumu sadalījums, kādu Latvijas izlasē centās veidot Teds Nolans, respektīvi, pirmajai un otrajai maiņai ir jādomā par vārtu gūšanu, pārējām divām - doti citi uzdevumi?
Sākumā man spēles laiks bija piecas līdz septiņas minūtes trešajā vai ceturtajā maiņā, lai es iespēlētos līgā. Pēc tam es tiku «augšā», vienubrīd jau biju otrajā maiņā kopā ar Kodiju Hodžsonu un Markusu Folinjo, bet tad guvu smadzeņu satricinājumu. Kad atguvos, atkal vajadzēja sākt no trešās maiņas. Pamazām izkapājos līdz pirmajai maiņai. Pēdējos divus mēnešus dabūju spēlēt arī skaitliskajā vairākumā.
Grūti bija pārslēgties no junioru USHL līgas uz AHL?
Nebija tik traki. Vajadzēja pielāgoties lielākam ātrumam, bet pēc pāris spēles minūtēm jau biju jaunajā ritmā. No junioru hokeja atšķirību izjutu arī domāšanas ātrumā.
Lokauts ietekmēja tavu sezonu AHL?
Biju gan ieguvējs, gan arī kaut kur nācās piekāpties, jo sezonas sākumā, kā jau teicu, spēlēju mazāk. Labi bija tas, ka sezonas pirmajā pusē sanāca trenēties un spēlēt kopā ar hokejistiem, kuri pēc lokauta beigām tika izsaukti uz NHL.
Pagājušajā vasarā mūsu sarunā atzini, ka sezonas uzdevums būs desmit aizvadītas spēles NHL. Lokauts, kura dēļ pusi NHL sezonas bija dīkstāve, ietekmēja, kāpēc tā arī ne reizi netiki izsaukts uz Bufalo Sabres?
Ja nebūtu lokauta, domāju, uz kādu spēli es tiktu izsaukts. Tad arī būtu bijusi iespēja pirms sezonas aizvadīt nometni kopā ar Bufalo spēlētājiem un piedalīties kādā pārbaudes spēlē. Sezonas vidū spēlētājus no AHL jau nevarēja saukt uz nometni, jo tādā gadījumā nebūtu vairs kam spēlēt.
Sezonas gaitā izveidojās situācija, ka biji ļoti tuvu izsaukšanai uz Bufalo?
Pašās beigās, kad vajadzēja izvēlēties - mani vai Lūku Adamu. Viņš jau visu iepriekšējo sezonu bija spēlējis Sabres, tāpēc Adams laikam apvainotos, ja viņam šosezon vispār nebūtu devuši iespēju spēlēt NHL.
Kāda veidojas aina nākamajā sezonā? Ja reiz būs jauna komanda, pirmajā gadā neprasīs labu rezultātu par katru cenu, bet darbs tiks orientēts tā, lai pēc diviem vai trijiem gadiem būtu patiešām konkurētspējīga vienība.
Gan jau tāpat gribēs, lai būtu uzvaras. Viegli nebūs. Tajā pašā laikā jaunajiem veidojas nopietna konkurence - es, Juhans Lārsons, Braiens Flins, klāt nāks vēl kāds no drafta. Vadība cer, ka pēc trijiem gadiem patiešām būs laba komanda.
2012. gada NHL draftā Bufalo tevi izvēlējās ar 14., krievu Mihailu Grigorenko - ar 12. numuru. Kāpēc Grigorenko nespēlēja AHL, bet junioru līgā un 25 spēles arī Sabres sastāvā NHL?
Grigorenko nedrīkstēja spēlēt AHL, jo viņam bija līgums ar junioru līgas komandu. Viņam padaudz sanāca sēdēt malā, jo NHL līmenis bija bišķi par augstu, bet junioru hokeju viņš bija pāraudzis.
Kādā pozīcijā aiz okeāna īsti spēlēji - kā malējais vai centra uzbrucējs?
Es tikai kādas piecas spēles centrā uzspēlēju regulārā čempionāta izskaņā. Play-off atkal spēlēju kā malējais uzbrucējs, jo no augšas nosūtīja uz leju pastiprinājumu vidējā līnijā. Centra uzbrucēja postenī ierastāk ir spēlēt aizsardzības zonā, bet malā spēlēt arī nav slikti - pat vieglāk, jo mazāk darba.
Arī atbildība laikam mazāka…
Jā, savā zonā jānobloķē metiens un priekšā jācenšas ripu iedabūt vārtos.
Jaunais Sabres treneris Rolstons ar tevi rēķināsies kā ar centra uzbrucēju?
Sākumā noteikti spēlēšu maliņā. Cik zinu, kreisās malas uzbrucēju komandā nav ļoti daudz.
NHL ir vieglāk iekļūt kā malējam vai centra uzbrucējam?
Pilnīgi noteikti kā malējam uzbrucējam. Sabres sistēmā centra uzbrucēju pietiek. Pagājušajā sezonā mums Ročesterā puse uzbrucēju bija centri.
Nākamsezon gan vajadzētu būt debijas spēlei NHL…
Komandas vadība teica, ka man ir diezgan laba iespēja daudz spēlēt, varbūt pat no paša sezonas sākuma. Protams, liela nozīme būs tam, kā es pats strādāšu, tāpēc jau jūnija sākumā dodos trenēties uz Bufalo. Nav jau izslēgts variants, ka man būs jābrauc atpakaļ uz Ročesteru.
Kam ir paredzēta jūnija nometne?
Tiem, kuri to grib. Būs arī tādi, kas pateiks, ka nebrauks. Komandas vadītājiem, protams, labāk patīk, ka viņi redz, ko spēlētājs dara, tad var redzēt, kā viņš progresē. Līdz jūlija sākumam būs treniņi, tad viena nedēļa brīva, un pēc tam sāksies jauno spēlētāju attīstības nometne.
Sabres treneris Rolstons jau no paša sākuma būs nometnē?
Domāju, ka viņš būs un skatīsies. Pēc noteikumiem galvenais treneris nedrīkst tikai atrasties uz ledus. Rolstons kā treneris ir jauns, un viņam arī ir jāklausa, ko kluba vadītāji saka. Viņam šis būs tikai otrais gads profesionālajā komandā, līdz tam Rolstons strādāja ar junioriem. Daudzas AHL komandas viņam atteica. Ročestera paņēma, un tagad viņš jau ir NHL treneris.
Kāda slodze būs jāiztur vasarā?
Ceru, ka nebūs kā pirms gada, kad mūs mocīja militāristi. Pārsvarā visi treniņi ir atlētikas zālē, ļoti rūpīgi skatās līdzi spēlētāju tauku procentam. Daudz būs jāskrien pa celiņu ar 45 sekunžu intervālu maksimālā ātrumā. Krosu skriešanas Amerikā vispār nav, tikai intervāli, lai pielāgotos slodzei, cik gara būs jāiztur uz ledus. Ar svaru stieni ir tā sauktie olimpiskie vingrinājumi - raušana un grūšana stāvot.
Pirmo reizi Latvijas izlases sastāvā spēlēji pasaules čempionātā. Bija jauni partneri, lielāki ledus laukumi un atšķirīga formāta turnīrs nekā sezonas gaitā - kādas izjūtas palikušas pēc Helsinkiem?
Grūtākais bija pēc garās sezonas atlidot un tūlīt spēlēt. Kad sezona aiz okeāna beidzās, arī prāts deva signālu, ka hokejs jābeidz spēlēt. Darīju, ko varēju. Sākumā izjutu nelielu uztraukumu, jo spēļu skaits bija limitēts, tāpēc arī atbildība lielāka. Bet bija forši. Protams, ja no junioru līgas es atbrauktu uz pasaules čempionātu, izjūtas būtu citādas, bet, tā kā biju jau apgrozījies kopā ar NHL vīriem, piemēram, Vaneku zināju, tad nejutos ieklīdis nepareizā vietā.