Runāts par vienotu maršrutu ir jau apmēram gadu. Apspriešanā iesaistījusies virkne iestāžu, par atbildīgo institūciju norīkota Autotransporta direkcija. Tās pārstāvis Ivars Zaļais stāsta, ka sistēma patlaban ir sadrumstalota, jo starp deviņām pilsētām maršruti nav saskaņoti. Tāpat ir arī ar pieciem plānošanas reģioniem, «kas katrs citādi lemj par izmaksām, biļešu cenām, atšķirīgi veic iepirkumus». Daļēji iesaistās arī Autotransporta direkcija, ar pilsētām saskaņojot maršrutus, kas kursē ārpus tām. Ar izmaiņām paredzēts atvieglot iedzīvotāju nokļūšanu no vienas Latvijas malas citā, transporta kursēšanas laiki būs pielāgoti gan citiem transportiem, gan darbdienas laikiem. Jaunā sistēma paredz ieviest arī vienoto biļeti. «Tas nozīmē, ka cilvēkam, pārsēžoties nākamajā transporta līdzeklī, vairs nav jāmaksā par iekāpšanu,» skaidro I. Zaļais. Taču sabiedrība jaunās izmaiņas izjutīs ne ātrāk kā nākamā gada vidū, «jo ir desmitiem līgumu, kas jāpārslēdz».
Tāpat izmaiņu virzības gaitā joprojām nerimst kritika. Bauskas pasažieru pārvadātāja Aips valdes loceklis Uldis Kolužs pauž satraukumu, ka līdz ar jauno sistēmu Autotransporta direkcija sāks revidēt vietējos reģionālos pārvadātājus. «Sēžot Rīgā, nevienu neinteresē mazs ciematiņš, kas atrodas kaut kur perifērijā. Paskatoties uz skaitļiem, nepārzinot, kas tur brauc, kāpēc un cik ļoti tas nepieciešams, ir ļoti viegli pārvilkt krustu reisiem mazajos ciematos,» teic U. Kolužs.
Oponenti bažījas par to, ka tiks iznīcināts neregulāro pārvadātāju bizness, jo iepirkumos uz visiem rentablajiem reisiem uzvarējuši lielie regulārie pārvadātāji. Saskaņas centra deputāts Valērijs Agešins Dienai norāda uz potenciālo monopolstāvokli. «Es nesaku, ka visa sistēma, ko viņi piedāvā, ir slikta, tikai jūtu, ka tai ir tieksme iznīcināt konkurenci,» komentē V. Agešins.
Reformu partijas deputāte Inita Bišofa pauž satraukumu, kāpēc tik nozīmīgā jautājumā nav prasīts viedoklis ne iedzīvotājiem, ne mazajām pašvaldībām. Viņa uzskata, ka sistēmā būtu jāiekļauj arī komerctransports: «Ja valsts regulārajiem pārvadātājiem mūžīgi maksā naudu, tad būtībā nav vajadzības domāt par klientu. Es neredzu, ka regulārajam pārvadātājam īpaši interesētu klients.»
Šim argumentam iebilst SM pārstāve Karīna Korna: «Neregulāros pārvadājumus neviens netaisās ierobežot, stāsts ir par to, lai tie neveiktu to pašu maršrutu, ko veic regulārie pārvadātāji.»
Kā norāda Autotransporta direkcijā, plānošanas reģionos dienā tiek veikts apmēram 6000 reisu, paralēli tam starppilsētu autobusiem ir apmēram 1500 reisu dienā, vilcieniem - 330.