Nauda nesmird, teica Romas imperators Vespasiāns, ieviešot nodokli par publisko tualešu izmantošanu. Pie varas esošie ar nodokļiem apliktu pat gaisu, ja varētu. Viņus no tā attur tikai bailes no pārāk liela tautas sašutuma. Ja sabiedrība pārāk neiebilst, tā ir zīme, ka var izgudrot jaunu nodokli.
Principā var sagudrot argumentāciju, lai ar nodokli apliktu jebko. Labs piemērs tam ir pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos, kas paredz nodevas par CD, DVD disku, USB zibatmiņu un personālo datoru izmantošanu kā autordarbu datu nesēju. Zīmīgi, ka grozījumi neparedz nodevas attiecināšanu uz audiokasetēm, videokasetēm un minidiskiem, jo tie mūsdienās tiekot reti lietoti. Respektīvi, nav izredžu no tiem iekāst naudu. Nekāda cita principa te nav.
Savukārt mobilo telefonu atmiņas neaplikšana ar nodevu tiek skaidrota ar principu, ka mobilā telefona atmiņa tiekot izmantota citām funkcijām, ne tikai autordarbu uzglabāšanai. It kā personālā datora atmiņa vai USB zibatmiņa netiek izmantota citām funkcijām kā autordarbu glabāšana.
Visi šie, piedodiet, stulbie paskaidrojumi, kāpēc kaut kas tiek, bet kaut kas netiek aplikts ar nodokli, patiesībā spilgti demonstrē, ka valstij nekādu principu te nav. Šī nodeva ir domāta tikai un vienīgi naudas izvilkšanai no pilsoņu kabatām. Jo valsts un tā saucamās autortiesību organizācijas lejupielādes laikmetā nevar sagudrot neko radošāku, lai nodrošinātu autoratlīdzības iekasēšanas funkciju. Kā vien šī primitīvā, akmens laikmeta cienīgā nodeva datoriem un zibatmiņām.
Vispār jau pats universālākais datu nesējs, kurā galu galā nonāk viss autordarbu saturs, ir cilvēka atmiņa. Tāpēc varētu nemocīties un ar datu nesēja nodevu aplikt cilvēka smadzenes. Tā būtu vienkāršāk, automātiskāk, un nevajadzētu melot.
CD, DVD disku aplikšana ar 6% nodevu un zibatmiņu aplikšana 4% apmērā no pirmās pārdošanas cenas Latvijā, bet personālo datoru aplikšana 2 latu apmērā par vienu vienību - nav tikai tirgus kropļošana. Jo ārzemēs un starptautiskajos interneta veikalos iegādāto datu nesēju aplikšanu ar nodevām, cik saprotu, neviens izkontrolēt nespēj. Pats galvenais - tā ir kārtējā apšaubāmā nodeva, kas veido pilsoņu viedokli par nodokļu sistēmu, kura cilvēku skatījumā nav taisnīga.
Nav tik būtiski, cik šī jaunā nodeva ir liela, kā tas, ka tā ir absolūti bezprincipiāla un netaisnīga. Bet netaisnīgi likumi diskreditē valsti.
Katrs otrais mūsu valstī nemaksā nodokļus. Un tas nav izskaidrojams ar to, ka cilvēki ir bezatbildīgi nelieši. Tas drīzāk ir izskaidrojams ar to, ka valsts autoritāte ir tik zema, ka cilvēki nejūt ne mazāko vainas sajūtu, nemaksājot nodokļus, kurus uzskata par netaisnīgiem.