Visu Latvijai!-TB/LNNK tikšanās ar Valsts prezidentu otrdien bija ievērojami garāka. Pēc tās arī VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka «Valsts prezidents bija pietiekoši noslēpumains» un radies iespaids, ka A. Bērziņš neplāno uzticēt valdības veidošanu A. Pabrikam, bet neesot arī bijis noskaņots piedāvāt savu pretendentu. Premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), visticamāk, būs iespēja gatavot vēl vienu Jaungada uzrunu un ievest Latviju eirozonā, kas bija viens no viņa galvenajiem mērķiem. Ja trešdien Valsts prezidents vēl nebūs izlēmis, kam uzticēt valdības veidošanu, šis process var ieilgt, kas gan nav pretrunā ar Vienotības interesi dot iespēju V. Dombrovskim atgūties un ļaut valdībai vēl pastrādāt.
Līdz šim Vienotība nav demonstrējusi vēlmi izveidot valdību pēc iespējas drīzāk, bet iekšējās sarunās ir apspriedusi arī nepieciešamību raudzīties pēc plāna B, par ko Diena jau rakstīja. Iespējams, «gājiens ar Pabriku» bija tikai taktisks solis, bet tas var negatīvi atsaukties uz viņa tēlu. Neoficiāli minēts, ka Valsts prezidents var noraidīt A. Pabriku, atsaucoties uz kādu nepubliskojamu informāciju, to nekonkretizējot. Tas var atstāt aizdomu ēnu un šaubas par A. Pabriku kā kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tajās Vienotības sarakstā paredzama liela iekšējā konkurence. Kādas citas partijas pārstāvim arī bija iespaids, ka «Vienotība pametusi Pabriku zem tanka».
Vienotības līderi apgalvo, ka Valsts prezidents nevienā no sarunām nav devis mājienus, kāpēc A. Pabriks nevarētu pretendēt uz amatu. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars noraida aizdomas, ka Vienotība būtu šādi kaitējusi A. Pabrikam, kuram bija solīts arī Saeimas deputātu vairākuma atbalsts. A. Kampars uzskata, ka baumām par kādu nepubliskojamu informāciju nevarētu būt nekāda pamata, jo A. Pabrikam kā aizsardzības ministram ir augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumu saturošai informācijai. «Artim Pabrikam ir sabiedrības visaugstākā uzticība, viņš ir populārākais ministrs,» atgādināja A. Kampars. Viņa kolēģi pieļauj, ka prezidentam ir personiska nepatika pret kandidātu un A. Bērziņš vēlas atrast cilvēku ar saimnieka, tautsaimnieka tvērienu.
Saskaņas centra pārstāvji ar Valsts prezidentu turpinājuši sarunu par profesionāļu valdību, kurai «Valsts prezidents neteica nē», sacīja SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. Uz vaicāto, kā tāda valdība nodrošinās politisko atbildību par ministru darbu, kā arī Saeimas vairākuma atbalstu valdības lēmumiem Saeimā, V. Agešins atbildēja, ka politisko atbildību nodrošinās Ministru prezidents, bet «ministrijas nav nekādas partiju muižas - ja valdības lēmumi būs saprātīgi, Saeima par tiem balsos».
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, vērojot notiekošo, secina: «Valsts prezidenta rīcība vēl vienu reizi ir neizprotama. Negribu teikt, ka kārtējo reizi, bet šī nav pirmā reize.» Profesionāļu valdības veidošana nozīmētu iešanu projām no atbildības, kas parlamentārā, demokrātiskā valstī ir greiza izpratne. Ja pilsoņi balso par partijām, tad viņi arī sagaida, ka tās uzņemsies pilnu atbildību, skaidroja politologs. «Partiju pieseguma trūkums var radīt neskaidru situāciju. Ja Andris Bērziņš, kurš nav pamatojis savu rīcību, šādi vēlas uzsist sev cenu, tad tas notiks uz parlamentārās demokrātijas rēķina,» piebilda J. Ikstens.