Gatavo konkrētiem uzņēmumiem
30 lielu dažādu jomu uzņēmumu apvienojušies biedrībā, kas apmaksā topošo kvalificēto darbinieku treniņu biroja un konsultantu darbu. Tā uzdevums kā vidutājam starp skolām un uzņēmumiem noskaidrot, kādus tieši speciālistus jāsagatavo šo uzņēmumu vajadzībām elektronikas, zivjsaimniecības, lauksaimniecības, transporta, dizaina un citās jomās, skaidro konsultante Mārita Volstade.
Haramas vidusskolā mācās 307 jaunieši. Apmēram puse mācās vispārizglītojošajā programmā, kas principā neatšķiras no sistēmas Latvijā, bet pārējie audzēkņi zem šīs pašas skolas jumta gatavojas arodam. Viņi divus gadus līdz ar vispārizglītojošiem priekšmetiem gūst konkrētas profesijas pamatzināšanas. Šajā laikā jaunieši iegūst darbam uzņēmumā nepieciešamās tehniska darba pamatprasmes, bet pēc tam divus gadus mācekļa statusā stažējas kādā no lielajiem uzņēmumiem. Beidzoties šim kopumā četru gadu posmam, viņu iegūtās prasmes «ķidā» neatkarīgi eksperti, un, saņemot pozitīvu novērtējumu, jaunietis iegūst vidējās profesionālās izglītības grādu un pilntiesīgi startē darba tirgū. Diezgan ticami, ka viņš varēs nu jau pilntiesīga darbinieka statusā turpināt strādāt uzņēmumā, kurā stažējies, kā arī plānot augstāko tehnisko izglītību.
«Tas nodrošina stabilitāti nozarēs, bet pasniedzēja izaicinājums ir radoši un saprotami iedot pamata prasmes,» stāsta Haramas vidusskolas pedagogs Hokons Sēterejs un papildina, ka tā ir ļoti apzināta un attaisnojusies sistēma - reģionos speciālistus sagatavot konkrētiem industrijas uzņēmumiem. Šo izglītošanās un prakses ceļu izgājis arī metinātājs Sergejs no Daugavpils, kurš ar vecākiem uz Norvēģiju pārcēlies pirms pieciem gadiem. Izpelnījies atzinību, jo gada laikā kopš ierašanās apguvis norvēģu valodu, un patlaban strādā kuģubūves jomā. Sergeja pieredzi min kā piemēru, jo sasniegti vairāki mērķi - darba tirgū iekļāvies prasmīgs strādnieks, kurš nodokļus maksā reģionā, kur ieguvis izglītību; turklāt ir iebraucējs, tātad iekļāvies vietējā sabiedrībā.
Viszaļākā gaisma idejām
Uzņēmīgam cilvēkam ir vērienīga ideja, plāns, kā to īstenot, taču tas atsitas pret sienu, jo nav naudas. Šādās reizēs var palīdzēt starptautiski fondi, sniedzot starta kapitālu konkrētu darbu un funkciju atspērienam. Tā notiek daudzviet pasaulē, arī Latvijā simtiem projektu tikusi Eiropas Savienības un arī Norvēģijas fondu (grantu) nauda. Piemērs, kā tas darbojas, ir stallis Stēne Haramas reģionā, kur saimnieko uzņēmīgā Mai Sīri Stēne. Viņa specializējas reitterapijā un individuālās nodarbībās «māca atrasties sabiedrībā» bērniem ar dažādām grūtībām, kā arī invalīdiem. Stallis tapis 2008. gadā bez nodarbībām nepieciešamās halles, kuras uzbūvēšanas izmaksas krietni pārsniegušas Mai iespējas. Līdzekļu iegūšanai viņa iesniegusi projektu Norvēģijas valdības atbalstītās programmas Inovāciju Norvēģija (darbojas arī Latvijā) konkursā, un mērķis sasniegts tikai pēc trīs gadiem, jo projektu bijis jāpārstrādā un komisijas locekļus jāpārliecina personīgi. Halles projektam tikuši 150 000 Norvēģijas kronu (virs 18 000 eiro).
Vēl viena forma jaunu iniciatīvu atbalstam ir jauno uzņēmēju programma Uzņēmumi bez robežām. Šīs kustības dalībvalsts ir arī Latvija un pamata filozofija kā Norvēģijā, tā Latvijā, kā arī vēl 41 organizācijas dalībvalstī ir viena - ļaut vidusskolas vecuma jauniešiem izmēģināt savas prasmes uzņēmējdarbībā un saprast savas idejas vietu tirgū. «Mēs aicinām jaunieti atbildēt uz jautājumu - ko es varu darīt sabiedrības uzlabošanā. Tās ir brīvās komunikācijas laikmeta iespējas, ideja par to, kā uzlabot vidi, un turklāt salīdzināt to ar uzņēmīgu citu valstu vienaudžu idejām,» stāsta G. Ulla.
Jaunie uzņēmumi ir visdažādākie. Piemēram, pieci jaunieši no Kristiansannas tamborē un tirgo amizantus maciņus mobilajiem telefoniem un firmu paši popularizē sociālajos tīklos. Ideju un uzdrīkstēšanās brīvība, kam zaļā gaisma ir arī Latvijā, kur pagaidām šī pieeja vēl netiek plaši praktizēta.
Raksts tapis sadarbībā ar Norvēģijas vēstniecību Latvijā