Bijušais premjers V. Dombrovskis, kura vadībā Vienotība izveda valsti no krīzes un piedzīvoja ziedu laikus, kas beidzās līdz ar V. Dombrovska aizbraukšanu uz Briseli, sacīja vēl ko: «Būtiskākais ir, lai Vienotības biedri spētu respektēt kongresa lēmumu un saliedēties ap jauno līderi.» Arī A. Piebalgs pēc ievēlēšanas solīja, ka vēlas darīt visu, lai biedrus saliedētu. Par savu konkurentu viņš teica tikai to labāko un ir noskaņots strādāt cieši kopā ar E. Smiltēnu. Tāpat A. Piebalgs grib strādāt kopā ar S. Āboltiņu kā Saeimas frakcijas vadītāju un piebilda, ka tas būs frakcijas lēmums, vai nepieciešama frakcijas vadības maiņa. Valdes vēlēšanās S. Āboltiņa ieguva ļoti pārliecinošu atbalstu. Pirms kongresa Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks sociālajos tīklos bija vēstījis, ka, viņaprāt, frakcija būtu jāvada E. Smiltēnam. A. Piebalgs piedāvās valdei arī turpmāk ģenerālsekretāra amatu uzticēt Artim Kamparam.
Izaicinājums jaunajam priekšsēdim būs dažādo domubiedru grupu iesaistīšana kopīgajā darbā, jo no tā dēvētā liberālā spārna valdē nevienu neievēlēja. Nepieciešamo vairākumu neieguva arī bijusī premjere Laimdota Straujuma, vēl vairāki Saeimas deputāti, kā arī EP deputāte Inese Vaidere - viņa no eiroparlamentāriešiem iepriekš bija visaktīvāk iesaistījusies valdes darbā. Taču tajā arī turpmāk būs viņas kolēģi A. Pabriks un Krišjānis Kariņš. Tāpat ir ievēlēti visi ministri, kuri kandidēja vēlēšanās: Rihards Kozlovskis, Kārlis Šadurskis, Arvils Ašeradens un Jānis Reirs. No Saeimas deputātiem valdē bez S. Āboltiņas vēl būs Hosams Abu Meri un E. Smiltēns - viņš gan tajā ir no reģionu kvotas un aizstāvēs Vidzemes intereses, bet viņu ievēlēja ar vislielāko balsu skaitu. No Kurzemes valdē atkal būs Karīna Korna. Pārējo reģionu pārstāvji ir mainījušies - no Latgales valdē ir Līvija Plavinska, no Zemgales - Aigars Rublis, no Rīgas - Olafs Pulks. Pirmoreiz ievēlēts arī Salaspils novada priekšsēdis Raimonds Čudars, Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs arī turpmāk vadīs Vienotības domi.
Lai gan E. Smiltēns šajā cīņā zaudēja, ar dalību tajā viņš jau ir palielinājis savu nozīmi partijā un arī Latvijas politikā. Viņš ir apņēmības pilns panākt to, ko solīja priekšvēlēšanu debatēs, - lai reģionu biedri tiktu praktiski iesaistīti partijas dzīvē. Politiķis uzskata, ka partijai nekavējoties ir jāsāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām «un kopīgi jāpatriec no Rīgas domes prokremliskā vara». Uz Dienas jautājumu, kā viņš to plāno izdarīt, E. Smiltēns atbildēja, ka vispirms ir jāatgūst pārliecība, ka tas ir paveicams, «jo, tiklīdz tu sāc šaubīties, tu iekrīti ūdeni».
«Vai ilgi būs jāgaida pārmaiņas Vienotībā? Ilgi, ja gaidīsim,» runas finālā sacīja E. Smiltēns, kurš bija iedvesmojis savus atbalstītājus - viņi kongresa beigās sniedza savam favorītam atvestās rozes, un viņš no zāles izgāja ar lielāku ziedu klēpi nekā ievēlētais priekšsēdētājs. E. Smiltēna piekritēji no Liepājas, Saldus un vēl dažām nodaļām Dienai apstiprināja, ka respektēs kongresa rezultātu un arī A. Piebalgs varētu būt labs priekšsēdētājs, tikai par viņu esot maz priekšstata. Sarūgtinātāki bija biedri, kas braukuši no Ludzas. Viens no viņiem Dienai teica: «Nekas. Decembrī būs atkal kongress, un tad mēs ievēlēsim Smiltēnu.» A. Piebalgs gan ir amatā uz diviem gadiem.
A. Piebalga runā nebija daudz saukļu un lozungu, ar kādiem klajā nāca viņa sāncensis. Jaunais līderis vēlreiz apstiprināja, ka ir gatavs kļūt par premjera kandidātu. Viņš neredzot nevienu citu politisko spēku, kas var nodrošināt Latvijai drošību un labklājību, tādēļ arī ir pievienojies Vienotībai. «Šis nav laiks, kad varam atļauties dreifēt cerībā, ka gan jau mūs iznesīs kaut kur saulainā krastā,» sacīja A. Piebalgs. «Mēs savā nišā esam vienīgie. Cena mūsu iespējamās neveiksmes gadījumā ir pārāk augsta,» uzskata arī S. Āboltiņa. Aizejot no amata, viņa savā ziņojumā bija nolēmusi runāt atklātu valodu, pasakot, ko domā arī par L. Straujumas valdību. «Vienotība savā valdībā darbojās kā koalīcijas partneru vēlmju izpildītāja, otrajā plānā atstājot savu programmu,» bilda S. Āboltiņa.