«Protams, jautājums, kas un kādā veidā varētu nākt atpakaļ, nav uzdodams mums. Mēs esam brīdinājuši kolēģus ES par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar kompensācijas mehānismiem. Es tagad nesākšu atklāt nevienu detaļu, jo tas nav Latvijas valsts interesēs. Detalizētāka informācijas publiskošana varētu mums radīt tikai papildu grūtības,» kategoriski norāda ārlietu ministrs. Runa neesot par simtprocentīgu zaudējumu kompensēšanu visiem uzņēmumiem, taču atsevišķas jomas ES materiālu atbalstu varētu sagaidīt. Ministrs arīdzan norāda, ka jau patlaban notiekošais, pat neņemot vērā sankcijas, ir atstājis iespaidu uz ekonomiku. Tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Ukrainu rūk. Rubļa kurss pret eiro ir krities, atstājot iespaidu gan uz mūsu preču noietu, gan uz tūrisma plūsmām.
Meklē citur
Precīza jaunākā apkopojuma par to, cik lielu iespaidu uz Latvijas ekonomiku atstājusi Krievijas invāzija Ukrainā, nav. Ja aprīlī eksports uz Krieviju veidoja 11% no Latvijas kopējā eksporta apjoma, tagad tas esot samazinājies.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš Dienai atklāj: «Ja līdz šim lielas, negatīvas konsekvences nebija, tagad tie mākoņi savelkas.» Pagaidām gan esot grūti prognozēt, vai un kādas sankcijas sekos. Tajā pašā laikā apstāklis, ka ES sankcijas pasliktinās Krievijas maksātspēju, visticamāk, atstās iespaidu arī uz pašu ES: «Ir potenciāls, ka Krievijas kopējā pirktspēja pasliktināsies, kas atspoguļosies arī ES ekonomikā. Krievijas eksporta apjoms joprojām ir pietiekami liels. Vienai valstij tas ir daudz.» Pagaidām Krievijas un Latvijas uzņēmēju sadarbība esot laba. Saites, kas nodibinātas iepriekš, nav vājinājušās. Tomēr J. Endziņš atzīst, ka jaunu sadarbību attīstība teju ir apstājusies. Valda ļoti liela piesardzība, un pašmāju uzņēmēji cenšas izvēlēties tādu tirgu, kur apstākļi būtu prognozējamāki.
Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs norāda, ka Krievijā darbojas pietiekami lieli Latvijas uzņēmumi, kas vajadzības gadījumā būtu spējīgi atrast partnerus citās valstīs, piemēram, Āfrikā vai Āzijā.
Uz nepieciešamību diversificēt tirgu tika norādīts jau martā, kad konflikts Ukrainā tikko sākās. Daži uzņēmumi pauda bažas, ka Krievijas tirgus slēgšana viņu biznesam varētu izrādīties liktenīga.
Izkonkurē Zviedrija
Nupat zivju konservu ražotājs Karavela paziņojis, ka ir pārorientējies uz Skandināvijas tirgiem. Uzņēmuma mārketinga direktors Jānis Endele portālam Nozare.lv atklāja, ka šis gads uzņēmumam ir kļuvis par nozīmīgu pavērsiena mirkli, jo Krievijas krīzes dēļ notikušas būtiskas izmaiņas produkcijas pieprasījuma tirgos. Krievija pārdošanas apjomu ziņā no pirmās vietas noslīdējusi uz trešo. Tagad pirmajā vietā ierindojusies Zviedrija, otrajā - Dānija. Turklāt, pārorientējot tirgu, Karavela, kam pieder produktu līnija Kaija, par 62% kāpinājusi peļņu.
H. Danusevičs Dienai norāda, ka sankciju gadījumā, viņaprāt, visgrūtāk klātos tranzīta nozarei. «Tranzītam vairs nav kur aiziet. Vai nu mēs vedam kravas caur Krieviju, vai nevedam,» viņš teic, piebilstot, ka ietekmi varētu izjust arī ekskluzīvo preču ražotāji. Tajā pašā laikā patēriņa preču segmentā lielas trauksmes neesot. «Tie apjomi, kas tiek pārdoti Krievijā, nav tik katastrofāli lieli, lai tos nespētu pārorientēt uz pārdošanu citos tirgos. Piemēram, mūsu šprotes ir tik garšīgas, ka tās noietu atradīs arī citur,» viņš mierina.
Domāt par drošību
Par tirgus diversifikāciju runā arī E. Rinkēvičs. Viņš norāda, ka ministrija meklē jaunas iespējas, piemēram, Persijas līča reģionā un Dienvidaustrumāzijā. «Mēs varam palīdzēt pārorientēties tiem, kas ir gatavi to darīt. Te ir iespējas, bet domāju, ka visiem mums ir jāsaprot, ka šī politiskā krīze nav tāda, kas rīt vienkārši var beigties un viss atgrieztos 2013. gada maigajā vasarā. Diemžēl situācija saasinās. Tā atstās ekonomisko iespaidu, bet vēl vairāk mums būtu jāuztraucas par savu drošību, par to, lai izietu maksimāli neskarti visos veidos. ES sankcijas ir viens no spiediena rezultātiem, pretējā gadījumā tās netiktu piemērotas. Kā jums liekas, kad Krievija apstāsies? Kad tai apetīte beigsies?» retoriski vaicā E. Rinkēvičs.
Ministrs norāda, ka visām iesaistītajām pusēm beidzot būtu jāķeras pie situācijas noregulējuma. «Ja situācija Ukrainā kļūs vēl sliktāka, sekas būs daudz nopietnākas. Te mēs nerunājam par ekonomiku, par ko visi tā satraucas. Tiek aizmirsts, ka pašreizējā situācija Eiropā ir bezprecedenta kopš Otrā pasaules kara sākuma. Man liekas, ka mēs esam kļuvuši ļoti miegaini. Sēžam vakarā uz dīvāna, skatāmies televizoru, tad izslēdzam un ejam gulēt. Mēs piemirstam, ka krīze ir pavisam tuvu, ka tā var atstāt nebūt ne mazas sekas mūsu pašu neatkarībai un drošībai,» viņš stāsta. Ministrs uzskata, ka patlaban nav īstais laiks sēdēt klusi maliņā un cerēt, ka notiekošais mūs neskars. «Klusēšanas politiku mēģināja īstenot jau trīsdesmitajos gados, īpaši nepalīdzēja. Mums jābūt aktīviem, veicinot situācijas normalizāciju, rūpējoties pašiem par savu gan militāro, gan iekšējo drošību. Amatpersonām ir jāstrādā ilgstošas NATO klātbūtnes nodrošināšanai, iekšējās drošības stiprināšanai, policijas un valsts drošības iestāžu nostiprināšanai. Tam nauda nav jāžēlo,» uzsver E. Rinkēvičs.
Atbalsta arī prezidents
Jāatgādina, ka ES dalībvalstu vēstnieki otrdien apstiprināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Sankciju piemērošana sasniegusi tā saukto trešo fāzi. Atšķirībā no otrās fāzes sankcijām tās vairs neaprobežojas tikai ar atsevišķu personu ceļošanas ierobežošanu vai bankas kontu iesaldēšanu. Tagad tās skars valsts enerģētiku, ekonomiku un aizsardzību.
Oficiālu paziņojumu sniegusi Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, norādot, ka sankciju tiešā ietekme uz Latvijas finanšu sektoru nebūs būtiska. Savu attieksmi paudis arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš, ES rīcību nodēvējot par loģisku un likumsakarīgu soli.