Kopumā zināšanu pārbaude nepieciešama četros eksāmenos, taču ikviens var kārtot arī vairāk. «Daži reizēm kārto pat sešus līdz septiņus eksāmenus, ja tas ir nepieciešams, lai iestātos kādā augstskolā. Parasti tie ir skolēni, kuri vēlas studēt medicīnu vai citus eksaktos priekšmetus,» teic Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts pārbaudījumu departamenta direktore Ingrīda Kamarūte.
Tomēr lielākā daļa savu izvēli vēl nav izdarījuši. «Lai kā arī skola censtos, tā dod tikai virspusējas zināšanas par profesijām, kādās Latvijā iespējams strādāt. Diemžēl arī krīzē iedzītie vecāki, kuri nereti jūtas kā dzīves vergi, nav labākie padomdevēji pat savam bērnam nākotnes darba izvēlē,» stāsta Rīgas 45. vidusskolas sociālā pedagoģe Inese Putniņa.
Nākotnes profesijas izvēlē palīdzēs uz karjeras jautājumiem orientētas interneta vietnes, kurās iespējams pildīt dažādus testus, iesaka I. Putniņa. Tomēr nepieciešami vēl citi veidi, kā jauniešu redzesloku padarīt plašāku, jo ar minētajiem neesot pietiekami, uzskata pedagoģe.
Dažreiz skolēnu vecāki cenšas ietekmēt viņu izvēli, kategoriski norādot, ko studēs bērns. Parasti tās ir ģimenes, kuru pārstāvji vairākās paaudzēs strādā vienā profesijā. Neatkarīgi no bērna dotībām vecāki vēlas, lai tiktu iets viņu ceļš. «Tad cenšamies taktiski panākt, lai vecāki bērnā saskata šo talantu,» stāsta sociālā pedagoģe.
Tiesa gan, savu izvēli iespējams mainīt līdz 1. aprīlim. Tomēr, lai pienācīgi sagatavotos eksāmeniem, tā jāizdara laikus. «Gadījumu, kad skolēni maina savu izvēli, nav daudz. Parasti to dara, ja augstskolas pēkšņi precizē iestāšanās prasības vai arī kāds izlemj, ka dokumentus iesniegs vairākās programmās. Bet liela tendence mainīt eksāmenus nav manīta,» stāsta I. Kamarūte.
«Atteikties kārtot izvēlēto eksāmenu varēs arī pēdējā dienā pirms tā, bet izvēlēties likt citu gan ne,» bažīga ir I. Putniņa.