«Kad sāku strādāt pūtēju orķestrī Rīga, man uzreiz jautāja - vai arī pati kādreiz rakstīšu pūtēju orķestrim? Nu nē, nekad! - toreiz atbildēju,» komponiste Ilona Breģe atceras iejušanos orķestra Rīga direktores amatā. Bet jau pirmajā gadā orķestrim trīs reizes gadā - atceres dienās 25. martā un 14. jūnijā, kā arī Lielajā piektdienā - jāspēlē šāda tipa sēru mūzika.
Izrādījās, ka vienīgais piemērotais oriģināldarbs šādam atskaņotāju sastāvam - pūtēju orķestrim, korim un solistiem - ir ungāru komponista Friģeša Hidaša Rekviēms. Vienreiz to diriģējis Jānis Puriņš, otrreiz - Andris Poga, un līdz ar to atceres dienu repertuārs bija izsmelts. Tad I. Breģe sākusi apjautāties latviešu komponistiem, vai viņiem nebūtu vēlēšanās uzrakstīt Rekviēmu pūtēju orķestrim ar kori un solistiem? «Gāja diezgan bēdīgi, jo rekviēmu neviens negribēja rakstīt. Viens komponists pat piesauca Mocarta likteni un jautāja, kā es vispār varot mēģināt viņam pasūtīt rekviēmu. Savukārt Ēriks Ešenvalds deva priekšroku svētku mūzikai un skaisti nomodulēja uz svinīgu mesu Latvija. Gadalaiku impresijas, ko pirmatskaņojām 18. novembra svētku priekšvakarā. Galu galā nolēmu, ka jāraksta pašai. Esmu taču komponiste - un varu!»
Ilona Breģe neslēpj, ka viegli gan nebija, jo šī tēma ir psiholoģiski smaga. Iedziļinoties žanrā, nācies arī daudz studēt gan kanoniskos latīņu tekstus, gan tulkojumus, gan arī citu komponistu mūziku, kas sacerēta ar šiem sēru mesas tekstiem. Spēcīgāko iespaidu esot radījusi garīgās mūzikas festivālā kora Latvija atskaņotā Sofijas Gubaiduļinas Sv. Jāņa pasija. Savukārt pērnvasar Latvijas Nacionālajā operā dzirdētais Antonīna Dvoržāka Rekviēms bijis ļoti labs stimuls sacerēt darba otro pusi. Tas komponistei ļāvis arī saprast, kā nevajag rakstīt. «Esmu dzirdējusi daudzus rekviēmus, kurus rakstījuši mūsdienu komponisti ASV. Viens no tiem bija uzrakstīts Prokofjeva stilā un zaudējis dziedošo izteiksmi. Tas man liekas nepieņemami. Arī manā partitūrā ir mūsdienu ritmi un harmonijas, tomēr visur ir dziedājums, jo tas izsaka lūgšanu. Un lūgšana ir Rekviēma būtība.» Rekviēma septiņas daļas ir lūgšanas visdažādākajos vārdos un noskaņās, gan bijājot Dieva dusmu, gan dziļi sērojot, gan slavinot Visaugstāko.