Trešdien Berlīnē notikušajās sarunās, ko organizēja Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeiers, piedalījās Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. V. Šteinmeiers norādīja, ka pēdējās 48 stundās situācija Austrumukrainā strauji attīstījusies nevēlamā virzienā un draud iziet ārpus kontroles. Karadarbība attīstījās, kad pirmdien beidzās Ukrainas prezidenta Petro Porošenko noteiktā vienpusējā uguns pārtraukšana.
Jaunā vienošanās paredz, ka ne vēlāk kā 5. jūlijā jāsanāk kontaktgrupai, kurā būtu pārstāvji no Ukrainas valdības, Krievijas, Austrumukrainas separātistiem un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO). Ministri arī vienojušies, ka EDSO novērotāji tiks nosūtīti uz Ukrainas robežpunktiem ar Krieviju. Krievija arī solījusi nodrošināt, ka Ukrainas robežsargi varēs atgūt kontroli pār robežpunktiem uz Krievijas robežas, kurus pašlaik pārņēmuši separātisti.
Ukrainas ārlietu ministrs P. Kļimkins teica, ka tas ir ļoti būtiski, jo ļaušot kontrolēt bruņotu personu un ieroču pārvietošanu pāri robežai. Ukraina līdz šim apgalvojusi, ka separātisti ieved ieročus un kaujiniekus no Krievijas teritorijas.
P. Kļimkins arī uzsvēra, ka tagad galvenais esot panākt, lai uguns apturēšanu un pamieru ievēro abas puses. Arī separātisti, kas līdz šim to neesot darījuši. «Ja robežu ar Krieviju uzraudzīs EDSO novērotāji, Ukrainas valdība ir gatava piekrist uguns pārtraukšanai. Taču ieroči būs jānoliek arī separātistiem,» P. Kļimkina teikto citē NEWSru.com.
ASV prezidenta preses sekretārs Džošs Ernests paziņojis, ka sagaida, ka Krievija ietekmēs separātistus un viņi noliks ieročus, kas ļautu Ukrainā izsludināt pamieru.