Nevar noliegt, ka Anete Jēkabsone-Žogota pēdējos lielajos turnīros bijusi neapšaubāma līdere un komandas motors, uz ko norāda statistika - 2009. gadā Rīgā viņa vidēji spēlē laukumā pavadīja 35,4 minūtes, guva 20,3 punktus un atdeva 3,9 rezultatīvas piespēles. Ne mazāks bija viņas ieguldījums arī iepriekšējos čempionātos, kuros tieši viņa bija Latvijas galvenais arguments, trīs reizes pēc kārtas sasniedzot vismaz ceturtdaļfinālu.
Spēlējot bez viņas, jāmaina taktiskie uzsvari. Jaunajam trenerim Georgam Dikeulakam šī uzdevuma izpildei bija atvēlēti divi gatavošanās cikli, un turpmākās nedēļas būs pirmais nopietnais atskaites punkts paveiktajam.
Pārbaudes spēles parādīja, ka treneris mērķim piekļuvis tuvu, taču to vēl nav sasniedzis pilnībā. Basketbolistes var spēlēt kā dievietes, taču vienā brīdī apstāties un iekrist bedrē, no kuras vairs nespēj izrāpties. Tieši snieguma stabilitāti treneris dēvē par šīs komandas atslēgu - ja to izdosies atrast, būs izredzes gūt panākumus, ja neizdosies, turnīrs var izvērsties gaužām īss.
Optimismu vairo tas, ka komandas kodols divu gadu laikā noteikti nav mazinājis savas akcijas Eiropas basketbola tirgū, bet līderes tās ir tikai vairojušas.
«Garajā galā» jebkuram pretiniekam galvassāpes sagādās savu vārdu visaugstākajā līmenī nostiprinājusī Zane Tamane, stabilās vērtības Ieva Kubliņa un Liene Jansone, kā arī nozīmīgu pieredzi uzkrājusī Aija Putniņa. Savainojuma dēļ sezona individuāli neizdevās uzbrucējai Guntai Baško, taču tas tikai vairojis komandas kapteines apņēmību pierādīt sevi Polijas basketbola laukumos. Valstsvienības nākotnes līderes Sabīne Niedola un Elīna Babkina šosezon sevi veiksmīgi pieteica pieaugušo līmenī Eiropas klubos, dodot pamatu cerībām uz sekmīgu turpinājumu arī izlasē.
Trenera Dikeulaka rokās nonākuši gana spilgti mozaīkas kauliņi, lai no tiem Polijā izveidotu krāšņu bildi.