Bez krīzes censtos pats
Nākamie trīs mēneši pēc gadumijas biedē, un, iespējams, Vecrīgas Index un Wok&Roll kopīgā kafejnīca tos varētu pārlaist, būdama slēgta un atveroties uz pavasara pusi. Taču tikpat iespējams, ka apstākļi labi sakritīs un nekāda cietvēršana nebūs nepieciešama. Neziņa par nākotni lika Index cafￃﾩ šefam Agrim patielēties, pirms piekrist intervijai. Nav pamata pozitīvam stāstam, ja nav skaidrības, vai šis būs dzīvotspējīgs modelis, viņš saka par apvienošanos ar agrāko konkurentu, šefpavāru Lauri Aleksejevu. Tomēr vienlaikus Agris piekrīt, ka bez šīs rīcības Vecrīgā būtu par vienu ēdinātāju mazāk. Brīdī, kad Lauris savā Šķūņu ielas Wok&Roll prātojis par tā cietslēgšanu, jo pēdējie viņa ēdināšanas uzņēmumi prasījuši pārāk daudz laika, garām gājis Agris, kas tobrīd apsvēris iespējas audzēt Index cafￃﾩ muskuļus, atverot kādu jaunu vietu papildus populārajai Brīvības ielas kafejnīcai. Šī ir viņu atbilde krīzei, un diez vai apvienošanās būtu notikusi bez tās. «Censtos paplašināties pats,» spriež Agris un piebilst, ka sadarbība ir veiksmīga. Redzēs, kā veiksies turpmāk.
Kopā nav jāguļ
Vizuāli abu uzņēmumu kopīgajā vietā vairāk vīd Index cafￃﾩ dizains. Tas tādēļ, ka prāvākas investīcijas kafejnīcas pārveidošanā devis tieši Agris. Viņi nolēmuši, ka paliks katrs pie savas «sejas». Kafejnīcas ārpusē ir gan Index cafￃﾩ, gan Wok&Roll logo, līdzņemamie trauki katram savās korporatīvajās krāsās, un arī ļaudis ieraduši saukt Šķūņu ielas kafejnīcu vai nu par indeksu, vai voku - atkarībā no savas piederības sajūtas vienam vai otram zīmolam. Īpašnieki saka - ja abi kopīgas vietas turpinās atvērt arī nākotnē, tad piestrādās pie vienojoša dizaina. Kaut kad nākotnē kopīgu vietu atvēršana nemaz neizklausās tik neiespējama, jo sviestmaizes ar ķīniešu ēdienu šajos nedaudzajos mēnešos sadzīvojuši kā pods ar vāku. Voki ieviesti arī Agra paša Brīvības ielas Index cafￃﾩ.
Sākot strādāt kopā, Agris un Lauris saprata, ka jādibina jauns uzņēmums, jo abiem ir katram savi partneri citos uzņēmumos. «Lai pareizi sadalītu ieinteresētību, vajadzēja atsevišķu uzņēmumu, jo sadarboties var tikai tad, kad dalībnieki ir vienādi ieinteresēti kopējā mērķī,» tā Agris. Viņš vairāk investējis vietas pārveidošanā, tādēļ jaunizveidotajā SIA Index barn viņam ir 60% un Laurim 40%. Pienākumu ziņā viņi esot visu labi nodalījuši, reizēm bez redzēšanās paiet vairākas nedēļas, un abi nebūt «neguļot kopā». Tas, ko prasa apvienošanās un sadarbošanās pēc tam, ir godīgums, uzticēšanās un laba komunikācija.
Daudz knapo dvesēju
Agris uzskata, ka latviešiem adresētais pārmetums par nespēju kooperēties nav vietā. Tas neesot nacionalitātes jautājums, bet gan uzticēšanās. «Jo lielāka uzticēšanās, jo mazāk vajadzīgas atskaites, kontroles, paraksti,» vērtē Agris un skaidro, ka tas ir veids, kā viņam tīkot vest biznesu. IBS Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis gan norāda, ka slimība pirkt, piemēram, lieljaudīgas iekārtas un cīnīties katram par sevi tomēr ir Latvijai raksturīga iezīme. Krīze gan esot papurinājusi vēlamajā virzienā, tomēr līdz skandināvu līmenim, kur noteiktā reģionā vairāki uzņēmumi strādā vienotam mērķim, tikai katrs ar savām mazām iekārtām, vēl tāls ceļš. «Tie, kas krīzi pārlaiž labi, neredz iemeslu neko mainīt, bet tie, kam iet slikti, pārsvarā knapi dveš, tā ka par apvienošanos nav vērts runāt,» Ģ.Rungainis ieskicē šībrīža situāciju.