Parakstītā galaversija bija krietni bezzobaināka, salīdzinot ar sākotnēji iecerēto - tika izsviesta ideja par to, ka ES institūcijas pārraudzītu dalībvalstu budžetus, atcelti arī plānotie mehānismi sodu iekasēšanai no tām valstīm, kas nespēj izveidot sabalansētu budžetu.
Tomēr, lai arī parakstīto likuma redakciju var dēvēt par kompromisu starp visām iesaistītajām pusēm, kas vērsts uz sabalansēta un līdzsvarota budžeta veidošanu visā eirozonas telpā, Latvijā ar ratificēšanu tik gludi neiet. Vēl trešdienas pēcpusdienā nebija skaidrs, vai balsojumā būs nepieciešamais divu trešdaļu vairākums. Tiesa gan, Latvijas steigšanās ar līguma ratifikāciju vairāk ir labās gribas izpausme un vēlēšanās stiprināt saites ar ES. Ja balsojums notiks un būs negatīvs, likumprojekts atgriezīsies valdībā.
Fiskālās disciplīnas līgumam paredzēts spēkā stāties nākamā gada 1. janvārī, līdz tam brīdim tas jāratificē vismaz 12 eirozonas valstīm. Šis līgums ir cieši saistīts ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), kas tiks izveidots šā gada jūlijā ar mērķi veidot uzkrājumus, ko izmantot ekonomiskās krīzes zaudējumu segšanai. ESM varēs izmantot tikai eirozonas valstis, kas ratificējušas fiskālās disciplīnas līgumu, kā arī veikušas iemaksas. Zināms, ka līgumu ratificējošajām dalībvalstīm sākumā ESM kopā būs jāiemaksā 80 miljardi, vēlāk kopējo kapitālu palielinot līdz 500-700 miljardiem eiro. Katras valsts devums ir atkarīgs no tās iekšzemes kopprodukta, kā arī citiem rādītājiem - lielākās maksātājas ir Vācija un Francija attiecīgi ar 27%un 20% no kopējās summas, savukārt, piemēram, Igaunijas pienesumam jābūt tikai 0,18%.
Fiskālās disciplīnas līgumu pagaidām nacionālā līmenī apstiprinājušas Grieķija, Portugāle, Slovēnija un Rumānija, ratifikācijas process uzsākts Spānijā, Itālijā, Polijā. Tautas referendums, kur īri paudīs savu viedokli par līguma atzīšanas nepieciešamību, šodien notiek Īrijā, prognozes gan liecina, ka vairākums nobalsos «par». Lietuvā valdība devusi zaļo gaismu prezidentei Daļai Grībauskaitei, lai viņa likumprojektu iesniegtu Seimā, tuvākajās dienās par to spriedīs arī Zviedrijas un Dānijas likumdevēji. Pārējās līgumu parakstījušajās valstīs īpašas steigas vēl nav, taču arī īpašas problēmas netiek sagaidītas.
Vienīgais izņēmums ir Francija, kuras jaunais prezidents Fransuā Olands ir piedraudējis bloķēt līgumu, ja tajā netiks iekļauti papildu pasākumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo jau paziņojis, ka nekādas izmaiņas līgumā netiks veiktas. No ES dalībvalstīm līgumu līdz šim nav parakstījušas Čehija un Lielbritānija.