Miljoni izglītībā
Samērā nelielais attālums līdz Rīgai ir viens no iemesliem, kāpēc Jelgava pēdējos gados tik strauji attīstījusies. No 65 000 iedzīvotāju aptuveni 15 000 strādā galvaspilsētā. Jelgavas budžets trīs gadu laikā trīskāršojies, pērn sasniedzot vairāk nekā 60 miljonus latu jeb 925 latus uz vienu iedzīvotāju. Tā ir vienīgā pilsēta, kurā pērn dzimstība pārsniedza mirstību.
Acīmredzama pašvaldības prioritāte pēdējos četros gados bijusi izglītība, atvēlēti miljoni skolu infrastruktūras uzlabošanai. Pirms gada pilsētā sāka celt 16 miljonus latu vērto Zemgales Olimpisko centru, kuru daži oponenti gan uzskata par pārāk dārgu projektu. Reti kurš apstrīd domes nopelnus arī uzņēmējdarbības atbalstā. Ar vietējās varas finansiālu ieguldījumu izveidots biznesa inkubators, sākta metālapstrādes parka izveide, uzcelts autobūves komplekss AMO Plant, kurā jau šogad plānots sākt ražot autobusus, par darba trūkumu nesūdzas jauna moderna plastmasas cauruļu rūpnīca Evopipes.
Augsti tarifi
Ne tik gaiša aina zīmējas komunālajā saimniecībā. Jelgava joprojām ir bēdīgi slavena ar augstajām apkures izmaksām, kas daļai iedzīvotāju šoziem pārsniedza pat divus latus par kvadrātmetru. A.Rāviņš sola, ka jau nākamajā apkures sezonā tās kritīsies, jo uzbūvēta jauna katlumāja un modernizētas siltumtrases. Mēra aktīvākais oponents pašreizējā domē SC saraksta līderis Sergejs Ņevoļskis iebilst, ka rēķini būs mazāki tikai tāpēc, ka zemākas būs naftas cenas, jo rekonstrukcijas rezultāts parādījās jau šoziem, siltuma zudumi arvien ir augsti, turklāt izvēlēts viens no dārgākajiem kurināmajiem veidiem.
Tāpat kā D.Liepiņš, viņš kritizē atkritumu apsaimniekošanas tarifu, kas ir par trešdaļu augstāks nekā galvaspilsētā. «Pie manis nāk Rīgas uzņēmumi un sūdzas, ka viņus nelaiž Jelgavā,» konkurences trūkumu uzsver S.Ņevoļskis un norāda, ka Jelgavas pašvaldībai daļēji pieder vienīgais izvešanas uzņēmums, tāpēc dalīt ienesīgo biznesu ar citiem tas nav ieinteresēts. A.Rāviņš to pat nenoliedz: «Mēs neredzam, ka šeit būtu bijis kāds milzīgs ieguvums, ja izvedējfirmu būtu bijis vairāk.» Jelgava vairākiem izvedējiem esot par mazu.
Saskaņā ar aptaujām jelgavnieku galvenā bēda, kuras dēļ rīkotas pat protesta akcijas, joprojām ir bedrainās ielas, lai gan dome norāda, ka pēdējos gados pilsētā noasfaltēti 25 kilometri. «Viss no jauna klātais segums ir Eiropas līdzekļi. Pilsētas nauda ceļos ir likta, muļķīgi lāpot bedres,» iebilst P.Miļūns.
Atbalsts savējiem
Domnieks un TP saraksta kandidāts Arnis Razminovičs, kurš pirms iepriekšējām vēlēšanām neveiksmīgi no amata mēģināja gāzt A.Rāviņu, bet tagad strādā koalīcijā, norāda uz pašreizējā mēra nespēju nolikt malā cilvēcīgās attiecības. Viņaprāt, daudzas lietas varētu izdarīt labāk, ja vērtīgi ierosinājumi netiktu noraidīti tikai tāpēc, ka nākuši no opozīcijas.
Gan D.Liepiņš, gan S.Ņevoļskis un A.Razminovičs negatīvi vērtē arī lēmumu tērēt vairāk nekā 300 tūkstošus latu gadā, lai reizi nedēļā izdotu 12 lappušu biezu pašvaldības laikrakstu, ko izplata bez maksas un kas pozitīvā gaismā atspoguļo domes darbus. Lai gan summa ir tikai par dažiem tūkstošiem mazāka, nekā atvēlēts ielu remontiem, A.Rāviņš uzsver, ka iedzīvotājiem nepieciešams zināt, kas notiek pilsētā un citi mediji ar uzdevumu galā netiekot.
«Pilsēta ir uzplaukusi, salīdzinot ar [iepriekšējā mēra Ulda] Ivana grūtajiem laikiem. Taču treknajos gados valdošā koalīcija ir pārvērtusies par treknajiem runčiem. Pašvaldības iestādes, aģentūras senāk bija vienā mājā, tagad ir pa visu pilsētu. Jāpanāk, lai šie nobarojušies runči sāktu rēķināties, ka tērē nodokļu maksātāju naudu,» saka P.Miļūns. Jau pieminēto izdevumu gatavo speciāla informācijas aģentūra, kurai tiek īrētas dārgas telpas nesen atklātā modernā biznesa centrā. Šajā, kā arī citos gadījumos tiek saskatīta domes vadības labvēlīgā attieksme pret draudzīgiem uzņēmējiem.
Rīgas buldozera pēdās
Ar līdzīgu priekšvēlēšanu kampaņas ieroci cīņā meties pats D.Liepiņš, par kura uzskatiem un partijas priekšvēlēšanu aktivitātēm ik numurā stāsta viņa draugam sabiedrisko attiecību speciālistam Kristianam Rozenvaldam piederošais nedēļas žurnāls Jelgavnieki.lv. Gan izdevējs, gan mēra kandidāts slēptās reklāmas esamību bez maksas izplatītajā izdevumā noliedz. D.Liepiņa kampaņa stilā stipri līdzinās viņa bijušā priekšnieka A.Šlesera darbībai Rīgā. D.Liepiņa solījums ir cieša sadarbība ar Rīgu un vairāku lielo uzņēmumu pārcelšana no galvaspilsētas uz Jelgavu. Ja LPP/LC iekļūs domē, paredzams, ka viens no tā sadarbības partneriem būs SC.
Pirms diviem mēnešiem pēc domes pasūtījuma veiktā Latvijas faktu aptauja rāda - par A.Rāviņa pārstāvēto ZZS balsotu nepilni 20%. Tai seko Jaunais laiks (14,8), PCTVL (10,2) un S.Ņevoļska Tautas saskaņas partija (8). LPP/LC gan ir zem 5% barjeras, taču vēlēšanās tam varētu veikties labāk arvien aktīvākās kampaņas dēļ. Aptaujāti gan iedzīvotāji, bet balsot var tikai pilsoņi.