Par dārza fitnesu ārzemēs pat sarakstītas grāmatas, un 6.jūnijā entuziasti ASV atzīmē Nacionālo dārza fitnesa dienu. Ņemot vērā, ka Latvijā tik daudziem ir dārzi, dārziņi un mazdārziņi, vērts tos izmantot savas veselības labā.
Dedzinām kalorijas
Lai nesastieptu muguru vai kādu citu ķermeņa daļu, pirms kārtīgiem dārza darbiem vēlams izstaipīties tāpat kā pirms treniņa, saka Sindija Hadiša, kas izveidojusi mājaslapu par dārza fitnesu, kā arī blogo un tvitero par šo tēmu. Tiem, kam ir paveicies ar dārza izmēru, viņa iesaka izveidot speciālu dārza fitnesa stūrīti, kur var nodarboties ar jogu, pilatēm, lielajām vingrošanas bumbām, lēkšanu ar lecamauklu un citiem ziemas treniņos apgūtiem muskuļu un gara spēku stiprinošiem vingrojumiem. Šo stūrīti var izmantot arī iesildošajiem vingrojumiem pirms dārza darbiem. Autore raksta, ka dārznieki dzīvo ilgāk, jo dārzs psiholoģiski nomierina, bet dārza darbi fiziski trenē ķermeni un neļauj tam tik ātri novecot. Protams, arī pašu dārza sakopšanu var un vajag izmantot kā brīvdabas sporta zāli. Dažādas uzturvērtības tabulas rāda, ka vidēji dārza darbi palīdz sadedzināt ap 200-300 kaloriju stundā atkarībā no intensitātes un ilguma, taču jāatceras, ka vislabāk darboties tāpat kā treniņā - kustoties vismaz pusstundu bez pārtraukuma.
Labā ziņa ir tā, ka gandrīz katrā dārzā starp dobēm aug zāle vai arī tā veido galveno pagalma daļu. Zāle ir jāpļauj, bet pļaušana lieliski nodarbina ķermeni, īpaši, ja jāpļauj daudz un pļaujmašīna ir liela. Tas nozīmē, ka rokas strādā, to stumjot uz priekšu un atpakaļ, arī kājas un sirsniņa sāk pumpēt ātrāk un vairāk. Tas savukārt liek elpot straujāk, lai uzņemtu vairāk skābekļa, un iznāk tīri pieklājīga aerobā slodze. Mauriņa sakopšana sadedzina ap 300 kaloriju stundā, taču kaloriju patēriņš ir ļoti individuāls atkarībā no pļāvēja un pļaujmašīnas svara, zāles platības un ātruma, kādā darbs tiek padarīts.
Viena no intensīvākajām nodarbēm, kas var sadedzināt no 350 (tāpat kā tenisa vai riteņbraukšanas treniņš) līdz 600 kalorijām (līdzīgi kā skvoša treniņš) stundā, ir rakšana - gan stādot kokus, gan tiekot vaļā no nevajadzīgiem krūmiem vai sagatavojot/norokot komposta kaudzi.
Audzējam muskuļus
Ar tauku dedzināšanu viss tā kā būtu skaidrs. Ko vēl dara sporta zālē? Protams, ka trenē un audzē muskuļus. Te lieti noderēs mazdārziņā sastādītie labumi, kas veicina muskuļu augšanu. Ja tādu dārzā nav, nāksies sagādāt visu nepieciešamo un ķerties pie darba, jo arī šogad vēl var paspēt šo to izaudzēt un, ko neizdarīsiet šogad, pagūsiet nākamgad. No ASV izdotā žurnāla Men's Health saraksta Diena izvēlējās tos dārza labumus, ko Latvijā var izaudzēt bez īpašām pūlēm.
1.Paprika, īpaši dzeltenā.
Viena papirka dienā nodrošina 100% no nepieciešamās C vitamīna devas, kas stiprina asinsvadus un uzlabo asins cirkulāciju. Tas iznīcinās kaitīgos brīvos radikāļus, ko imūnsistēma saražojusi, lai tiktu vaļā no treniņā traumētajiem audiem.
2.Tomāti.
Nodrošina C vitamīnu, kas palīdz ķermenim ātrāk atjaunot spēkus pēc treniņa un saglabā imūnsistēmu vislabākajā darba kārtībā. Tomāti satur arī antioksidantu likopēnu, kas palīdz cīnīties pret vēža risku. Lai likopēns labāk uzsūktos, tomātus vēlams apcept. Dienā pietiks ar sešiem ķiršu tomātiņiem vai vienu vidēja izmēra tomātu.
3.Spināti.
Spināti ir antioksidantu bumba, kas mazina muskuļu nogurumu un sāpes pēc treniņa. Tie satur arī īpašu vielu ar nosaukumu Photosystem I, kas, pēc Ņūdžersijas Ratdžersa universitātes pētnieku domām, palielina ķermeņa spēju pārvērst olbaltumvielas muskuļos. ASV multfilmu varonim Papaijam, kas muskuļu spēkam ēda konservētus spinātus, izrādījās taisnība. Dienas spinātu deva satilpst abās plaukstās.
4.Sarkanie sīpoli.
Sarkanie sīpoli citu sīpolu vidū izceļas ar antioksidantu daudzumu. Tie savukārt pazemina holesterīna līmeni un šķidrina asinis, kā arī cīnās ar brīvajiem radikāļiem, kas veicina novecošanu. Puse sīpola dienā būs pietiekama deva.
5.Pētersīļi.
Pētersīļus var izaudzēt arī podiņā uz palodzes, tāpēc noderēs pat tiem, kuriem dārziņš ir plaukstas lielumā.
Pētersīļi satur dzelzi, kas dod muskuļiem spēku, «uzlādējot» sarkanās asins šūnas ar skābekli. Ar divām ēdamkarotēm pētersīļu tiek nodrošināta ceturtdaļa no dienā nepieciešamās dzelzs devas. Turklāt pētersīļi atsvaidzina elpu un var noderēt pēc sarkanā sīpola apēšanas.