Arī par to, ka Dzintaru koncertzālē teju, teju sāksies konkurss Jaunais vilnis, liecina galvenokārt plakāti, kas izkarināti virs Jomas ielas. Taču suvenīru tirgotāji nevar piedāvāt gandrīz neko, kas saistās ar šo konkursu, kas gan ir saistīts ar tā rīkotāju politiku. Visai maz gaumīgu suvenīru veltīti pašai Jūrmalai.
Nākamgad būs veikals
Suvenīru kioskā mikroskopisku uzrakstu «New Wave» var saskatīt uz viena magnētiņa, taču citus konkursam veltītus suvenīrus Jomas ielā grūti atrast. Krekliņu tirgotāja, vaicāta par festivālam veltītiem T krekliem, priecīgi sarosās - varbūt jums vajag vairumā, mēs varam apdrukāt tik, cik vajag! Taču, ja šāda pasūtījuma nebūs, tad nekā - pēc savas iniciatīvas Jaunā viļņa krekliņus gan ne gatavošot, ne tirgošot. Arī piparkūku tirgotāja atzīst, ka diez vai kādu saldo figūriņu varētu rotāt konkursa nosaukums. Jaunā viļņa preses sekretāre Svetlana Jevdokimova norāda, ka konkursa simbolika ir patentēta un to, kā arī nosaukumu Jaunais vilnis bez saskaņošanas ar organizatoriem nedrīkst izmantot, bet suvenīrus ar šo simboliku tirgos tikai Dzintaru koncertzāles teritorijā. «Tie ir krekliņi, cepurītes, plastmasas izstrādājumi un citi suvenīri, ko izgatavo Latvijas uzņēmēji. Ja kādam ražotājam ir piedāvājums izgatavot vēl citus suvenīrus, organizatori vienmēr ir gatavi sadarboties. Nākotnē plānots izveidot īpašu Jaunā viļņa suvenīru veikalu,» konkursa ģenerāldirektora Aleksandra Rumjanceva viedokli atstāstīja S. Jevdokimova. Iepriekš viņa stāstīja, ka konkursa rīkotāji ir ieinteresēti, lai Jomas ielā būtu aktīva tirdzniecība un uzstātos tautas deju ansambļi, par ko sajūsminās viesi.
«Šis ir pirmais gads, kad Jūrmalas uzņēmēji ir rīkojuši pat divas sanāksmes, saistītas ar Jauno vilni, un konkursa rīkotāji atzina, ka pirmo reizi ir sajutuši vietējo uzņēmēju ieinteresētību par šo pasākumu. Mēs rakstījām arī Raimondam Paulam, lai neatsakās no piedalīšanās konkursā, jo klīda jau baumas par tā pārcelšanu uz Sočiem, Kaļiņingradu vai pat Antāliju,» stāsta Jūrmalas uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Drulle. Viņš atzīst, ka uzņēmēji izmanto tūristu pieplūdumu festivāla laikā, taču ar to saistītus īpašus produktus vai pasākumus gandrīz nepiedāvā.
Nav jaunu ideju
Gadu no gada tiek runāts arī par pašas Jūrmalas suvenīriem, un joprojām nav ar ko lepoties. «Tā ir problēma - visi koncentrējas uz minimāliem izdevumiem un maksimāliem ienākumiem, neviens neriskē izdot naudu, ko var arī nedabūt atpakaļ,» saka J. Drulle. Viņaprāt, daudz labāk nekā specifiskos suvenīrus pērk dzintara rotas, linu izstrādājumus un Dzintara kosmētiku. Jūrmalas mēra vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis atzīst, ka pēdējā laikā deputāti savā starpā gan ir pārrunājuši suvenīru trūkumu, bet nekas vairāk nav darīts. Pēdējā reize, kad pašvaldība mēģināja rosināt jaunu suvenīru veidošanu, bija 2004. gada nogalē, kad notika ideju konkurss. Diemžēl tam bija visai vāji rezultāti - žūrija pirmās trīs vietas nepiešķīra, jo idejas nebija oriģinālas. Toreiz pašvaldība plānoja «mudināt saldumu, dzērienu, spēļu kāršu, trauku, trikotāžas izstrādājumu un citu lietu ražotājus izmantot Jūrmalas simboliku un tēlu». Jūrmalas domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka augustā arī pašvaldības tūrisma un informācijas centrā varēs iegādāties suvenīrus, bet tie vairāk būs praktiskas dabas - sauļošanās aizsargkrēmi, pilsētas kartes, videofilmas par Latviju u. c. «Suvenīri ir tā niša, kas Latvijā joprojām nav attīstīta tādā kvalitātē un piedāvājuma dažādībā, kā varētu vēlēties. Šobrīd mēs atpaliekam no Vācijas, Austrijas, Čehijas kūrortiem gan sortimenta, gan kvalitātes ziņā. Bet pašvaldība pati nenodarbosies ar suvenīru ražošanu, mēs varam tikai runāt ar uzņēmējiem,» norādīja G. Ušpele.