Pirmā pilnā sezona pasaules čempionāta apritē Paulam bijusi ļoti veiksmīga, taču arī smaga, kas atņēma daudz spēku. Tādēļ sezonas izskaņā piedzīvoti vairāki kritieni, arī Francijā, tāpēc finālbraucienos Pauls nebrauca. Viņš pats bija saģērbies un gatavs startēt, taču viņa tēvs Kaspars un komanda, redzot, ka galva un ķermenis nestrādā roku rokā, ieteica sportistam palikt malā. «Protams, ka nebija viegli pieņemt šādu lēmumu, jo Nāciju kauss taču ir tikai reizi gadā, taču šajā gadījumā nolēmām, ka labāk zaudēt sacensības nekā karjeru.»
Brauca ātri - krita, brauca lēni - arī krita. Tā Paulam bija ne tikai Nāciju kausā, bet arī pēdējos pasaules čempionāta posmos. «Pēc kritiena Meksikas posmā vairs nejutos labi, tāpēc arī ASV posmā nenobraucu, kā nākas. Pirms Francijas dažas dienas pavadīju Beļģijā, un arī tad ne uz brīdi nejutos tā, ka būtu gatavs startēt par simts procentiem,» atzina Jonass, piebilstot, ka tieši Francijā galvenā problēma bijusi aklimatizēšanās. Viņa tēvs atklāja, ka pēc Losandželosas posma Pauls Eiropā trijos naktī cēlies augšā un sešos atkal gājis gulēt. Dienas ritms bijis saraustīts.
«Protams, galvā iezagās doma, ka iespējams jau šogad kļūt par čempionu, taču Tims Gajsers šogad bija labāks, uzvarēja vairāk posmos. Ziemā pastrādāsim kārtīgi, lai nākamgad kļūtu vēl labāks.» Tagad Pauls mēnesi pavadīs Latvijā, bet tad dosies uz Beļģiju gatavoties nākamajai sezonai.