Savulaik, kad sāka uzplaukt t. s. mobile banking, Rietumu prese ar interesi un simpātijām komentēja šī pakalpojuma popularitāti Āfrikā, minot, ka notiek pārlēkšana pierastajam banku filiāļu posmam. Grūti spriest, vai tā ir un, ja ir, cik tas veiksmīgi, tomēr laiku pa laikam pasaulē tiešām ir mēģinājumi apsteigt tradicionālo lietu kārtību, piemēram, no feodālisma ielecot sociālismā bez kapitālisma starpposma. Rezultāti ir, diplomātiski izsakoties, pretrunīgi.
Šīs asociācijas rodas, vērojot, kā Latvijā notiek diskusijas par politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām tēmām - politiķi un eksperti naski izmanto tādu viedokļa paušanas formu kā sociālie tīkli vai žurnālistu intervijas (kas jebkurā gadījumā ir samērā ierobežotas apjomos), pārlecot citus, tradicionālākus savu uzskatu formulēšanas veidus. Kā nelabojams grāmatveikalu apmeklētājs ārvalstu tirgotavās arvien ar labvēlīgu mulsumu vēroju, cik daudz politikai, ārlietām, ekonomikai utt. veltītu grāmatu autori ir paši politiķi (un cik daudz vispār šādu grāmatu ir). Ņemot vērā, ka diez vai piedāvājuma - pieprasījuma likumsakarības šajā gadījumā nedarbojas, atliek secināt, ka tātad šīm dažkārt pārsimts lappušu garajām apcerēm ir lasītāji. Respektīvi, runas, intervijas, dalība debatēs ir viena lieta, tomēr nopietns politiķis vai ar attiecīgo tematiku strādājošs eksperts uzskata par goda lietu formulēt savu skatījumu arī grāmatas formā.
Laikam lieki atgādināt, kā tas izskatās Latvijā... 140 zīmju ieraksts tviterī (visbiežāk turklāt informatīvs vai konkurentus izzobojošs), nepārprotami ar grūtībām sacerēti dažu tūkstošu zīmju gari teksti partiju laikrakstos un lielākoties atkārtošanās, atbildot uz žurnālistu jautājumiem.
Šoreiz noliksim malā tādus argumentus kā «viņi taču nespētu neko garāku nemaz uzrakstīt» (iespējams, bet grūti pārbaudīt) vai «cik tad mums ir cilvēku, kuri var atļauties grāmatu pirkšanu». Paliksim pie tā, ka iekļaušanās Rietumu tradīcijā būtu pašu politiķu un ekspertu interesēs. Jo - bieži dzirdam, ka prese uzdod jautājumus atbilstoši savam (ne)kompetences līmenim, izrauj no konteksta teikto utt. Tad lūdzu - radiet tekstu paši! Tikpat bieži dzirdam, ka pat publika, kas izrāda interesi par politiku/ekonomiku, ar nepatiku izturas (nelasa) pret dažādiem informatīvajiem ziņojumiem, koncepcijām utt., lai gan dažkārt vajadzētu. Pārmetums ir pamatots, bet vai iemesls nav arī tas, ka par šādiem jautājumiem mēs vienkārši neesam pieraduši lasīt garāku tekstu par avīžrakstu? Citiem vārdiem sakot, ja politiķi un eksperti jūtas pārprasti, neuzklausīti utt., esat laipni aicināti atgriezties pie pārbaudītām metodēm. Un nevajag atgaiņāties ar «kurš tad pirks?». Piedāvājiet iespēju bez maksas lejupielādēt apceri internetā.