Kūrortpilsētas Nicas izvēle par PČ U-18 junioru čempionāta mājvietu bija visai savdabīgs solis no Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) puses. Ledus arēna atrodas vienā no pilsētas kultūras un izklaides centra Acropolis ēkām piektajā stāvā! No trijām pusēm ir stikla logi, tāpēc, sēžot tribīnēs un arī dzenājot ripu pa ledu, paveras burvīga Nicas ainava ar kārniņu jumtiem. No tribīnēm ērti var pāriet uz līdzās iebūvēto peldbaseinu, tas ir zem viena jumta ar ledus laukumu. Nicā pagaidām gaisa temperatūra ir ap 18 grādiem, taču tik un tā logos iespīdējusī saule atstāj iespaidu uz ledus kvalitāti.
Latvijas juniori tikai sestdienas pēcpusdienā ielidoja Nicā un taisnā ceļā devās uz treniņu ledus arēnā. Kaut arī nodarbība beidzās 21.30 pēc vietējā laika un jau nākamajā dienā pulksten 12.30 bija jāspēlē ar Kazahstānu, treniņš bija visai intensīvs. Pēc spēles Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns atzina, ka varbūt pat pārāk smags. Mača sākums arī apliecināja to, ka spēļu mājvietā tomēr vajadzēja ierasties vismaz vienu dienu agrāk, lai aprastu ar vietējiem apstākļiem. Salīdzinājumam - pirmie pretinieki Kazahstānas juniori Nicā trenējās jau no 8. aprīļa, tāpēc gandrīz vai kā patiesie laukuma saimnieki arī iemeta pirmo ripu. Latvijas izlases vārtsargs Matīss Edmunds Kivlenieks nenoreaģēja uz metienu no distances, un ripa caur padusi ielidoja vārtos. Spēles turpmākajā gaitā Matīss vairākās pat ļoti bīstamās epizodēs izglāba komandu un bija pārāks situācijā, kad Kazahstānas uzbrucējs ar sarežģītu un interesantu vārda un uzvārda salikumu - Bekmukhanbets Tolepbergens - izpildīja «bullīti». Miļuns pēc spēles uzteica gan galveno vilcēju priekšējā līnijā Robertu Locānu, gan arī Kivlenieku.
Otrā perioda 7. minūtē, kad skaitliskajā vairākumā laukumā bija vadošais Rodrigo Ābola virknējums, nedroši laukuma centrā nospēlēja aizsargs Gvido Jansons, un pretuzbrukumā kazahi panāca divu vārtu pārsvaru. Latvijas juniori vairāk laika pavadīja pretinieku zonā, bet nobeiguma fāzē pietrūka racionālas rīcības. Līdera lomu uzņēmās Locāns. Vispirms viņš ar metienu no distances trāpīja vārtu augšējā stūrī, bet pēc tam kā zutis izslīdēja starp aizsargiem viens uz vienu pret vārtsargu un vēlreiz trāpīja «devītniekā». Trešajā periodā kazahi salūza, un beigās sanāca pārliecinoša 5:2 uzvara. «Pagaidām viss rit pēc plāna,» lakonisks pēc spēles bija treneris Miļuns, taču, ar žestu imitējot sviedru slaucīšanu, nepārprotami lika noprast, ka nācies kārtīgi panervozēt. «Man personīgi šosezon vieglas uzvaras laikam nav paredzētas, bet šajā gadījumā pat ir labāk, ka nebija viegla uzvara. Visi ir malači, jo cīnījās un centās spēlēt uz komandu.» Miļuns ar savu rīcību apliecināja pirms čempionāta teikto, ka viņa rīcībā ir četras līdzvērtīgas maiņas. Bija skaitliskais vairākums vai mazākums, nāca laukumā virknējums, kuram pienāca rindas kārtība.