Par Jūras spēku komandieri plānots iecelt kapteini Rimantu Štrimaiti, kurš agrāk vadījis gan Jūras spēku personālvadību, gan mācību centru.
Valdībai iesniegtajos dokumentos minēts, ka A.Pavloviča rotācija nepieciešama «dienesta interesēs». Aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis Dienai atzina, ka jau kopš pagājušā gada nogales ministrs redzējis, ka gan disciplīna, gan kuģu iepirkuma lieta «varētu tikt vadīta stingrāk». Pēc tam, kad saņemts dienesta pārbaudes slēdziens par pārkāpumiem kuģu dokumentācijas iepirkumā, secināts, ka esošā komandiera vadībā procesus aktīvi uzlabot nav iespējams. Turklāt viņš ir nodienējis jau gandrīz piecus gadus, tas esot otrs rotācijas iemesls. «Viņš nav zaudējis ministra uzticību kā karavīrs, bet ir zaudējis uzticību kā komandieris,» teica A.Rikveilis.
A.Pavloviču jaunā amatā nepārceļ, armijas komandierim pusgada laikā jāizlemj, ko ar viņu darīt. Dienai neizdevās sazināties ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Maklakovu, lai noskaidrotu, kādu amatu A.Pavlovičam varētu piedāvāt.
Bez A.Pavloviča dienesta izmeklēšanā vērtēja vēl četru amatpersonu atbildību. I.Lieģis teica, ka mutiski NBS komandieris informējis, ka viņu sodīšanai iestājies noilgums. Ziņas par izmeklēšanu gan palikšot viņu personas lietās un var ietekmēt tālāko karjeru.
A.Pavlovičs Dienai sacīja, ka valdības lēmumu pirms tā pieņemšanas nekomentēs. Pagājušajā nedēļā viņš pauda, ka var uzņemties tikai morālu, bet ne juridisku vai administratīvu atbildību par pārkāpumiem kuģu iepirkumā. Visi svarīgākie lēmumi esot pieņemti Aizsardzības ministrijā, Jūras spēki bijuši tikai izpildītāji.
Kā Diena jau rakstīja, 40 miljonus latu vērtajā piecu kuģu iepirkumā valdījis haoss. Kā liecina izmeklēšanas materiāli, kuģi nopirkti bez tehniskās dokumentācijas, būtībā bez «lietošanas instrukcijas lietotājam saprotamā valodā». Tehniskā dokumentācija bija jāpērk atsevišķi, tas izmaksāja 580 tūkstošus eiro (Ls 406 000), bet par autortiesībām ir nopietnas šaubas. Tā nav piegādāta laikus. Nav ne pētīta tirgus situācija, ne vērtēta līgumcena. Konkurss bija formāls, bez ekspertu pieaicināšanas, uzskata Aizsardzības ministrijā.
J.Pavlovičs iepriekš skaidroja, ka kuģu pirkšanas procesā Nīderlandes bruņotie spēki piedāvājuši iztulkot vajadzīgo dokumentāciju, kas esot nevis lietošanas instrukcija, bet remonta dokumentācija, par 1,5 miljoniem eiro. Šis piedāvājums atzīts par pārāk dārgu. Kad kuģi sāka plīst un radās vajadzība pēc remonta instrukcijām, nolemts tās angliski iegādāties no Francijas firmas, kas pirms vairākiem gadiem līdzīga tipa kuģus pārdevusi Pakistānai un tāpēc bija sagatavojusi dokumentus angliski.
Četrus kuģus Jūras spēki patlaban izmanto, piektā piegādi gaida. Aizsardzības ministrijas juristi vēl vēta, vai neveiksmīgā iepirkuma radītos zaudējumus iespējams piedzīt civiltiesiskā kārtā.