Taču tas nav vienīgais likumprojekts, kura pieņemšanu aizkavēja Saeimas ārkārtas vēlēšanas, atzina Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). Juridiskā komisija speciāli izveidotā darba grupā sagatavojusi arī grozījumus Satversmē, lai mainītu deputātu imunitātes noteikšanas kārtību, - šādi grozījumi kļuva aktuāli pēc tam, kad Saeima nepiekrita kratīšanai LPP/LC līdera Aināra Šlesera dzīvesvietās. Nākamajai Saeimai tiks nodoti arī 1. lasījumā pieņemtie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas paredz amatpersonu atklātās vēlēšanas, konceptuāli atbalstītie grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas atvieglotu administratīvo tiesu darbu, un vēl vairāki svarīgi likumi.
I. Čepāne Dienai teica, ka Juridiskajā komisijā bija izveidotas vairākas darba grupas, kuras vairākus no šiem likumiem ir gatavojušas vairākās sēdēs, arī Pilsonības likuma grozījumus. To pieņemšanu varētu kavēt arī tas, ka jaunie deputāti vēlēsies sākt tā apspriešanu no sākuma. Turklāt valdības veidošanas laikā ir redzama viedokļu atšķirība par pilsonības piešķiršanu pēc 1991. gada Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, ko Zatlera Reformu partija aicina piešķirt automātiski, bet VL-TB/LNNK un Vienotība rosina saglabāt tagadējo kārtību, ka to var saņemt uz vecāku iesnieguma pamata. I. Čepāne pieļāva - lai nekavētu to normu pieņemšanu, kuras regulētu dubultpilsonības piešķiršanas kārtību, likumu, iespējams, būtu lietderīgi sadalīt un normas, par kurām paredzamas lielas diskusijas, skatīt atsevišķi.
ZRP viena no prioritātēm ir arī politiskās sistēmas reforma. Tas nozīmē, ka Juridiskajai komisijai būs daudz darba, sagatavojot Satversmes grozījumus. I. Čepāne ir ievēlēta arī jaunajā Saeimā, bet vēl nav zināms, kuram varētu uzticēt šīs komisijas vadību.