Nu, tas, ko mēs redzam notiekam Sīrijā, tas nepavisam nav labi. Mēs gaidām, ka ANO Drošības padome kaut kā reaģēs, bet līdz šim tā nav bijusi spējīga ko darīt. Tagad esam kļuvuši par lieciniekiem ķīmisko ieroču lietošanai. Tas ir ļoti nežēlīgs noziegums pret cilvēcību. Mēs aizvien vēl lūkojamies ANO Drošības padomes virzienā, uzskatām, ka katram Drošības padomes loceklim ir pienākums reaģēt, lai mēs nākotnē vairs neredzētu, ka kāds lieto ķīmiskos ieročus. Un gribam redzēt, ka sākas politisks process, lai problēmas atrisinātu.
Jūs domājat, ka militāra intervence var palīdzēt uzsākt politisku noregulējuma procesu?
To ir ļoti grūti pateikt… ļoti grūti.
Bet militārām akcijām bez ANO Drošības padomes sankcijas - kāda varētu būt to leģitimitāte?
Nu… starptautiskās likumdošanas starta punkts ir, ka Drošības padomei ir tā vara pieņemt lēmumus...
Bet ja tā nepieņem?
Ja viņi to neizdara, jūs nevarat atrast nekādu citu skaidru pamatojumu militārām akcijām no starptautisko tiesību viedokļa… Es nevaru te neko citu piebilst.
Tagad par jūsu vizīti Latvijā. Kas būs tās pamattēmas, ko pārrunāsiet ar savu kolēģi Latvijas prezidentu?
Šī būs jau trešā reize, kad satieku savu kolēģi Bērziņu. Mēs esam jau ļoti daudz debatējuši par mūsu attiecībām. Es domāju, ka finansiālā situācija Eiropā un eirozonā būs viens no jautājumiem. Latvija pievienojas eiro, mēs to ļoti atbalstām, un par to mēs arī parunāsim.
Un tad mums ir arī specifiski jautājumi. Mēs kooperējamies robežkontroles jautājumos. Arī par dzelzceļa un enerģijas tīkliem Baltijas telpā ir ļoti interesanti jautājumi.
Ja mēs runājam par Ziemeļu valstu un Baltijas valstu kooperāciju - tā izskatās attīstāmies ļoti labi, bet tomēr - vai ir jautājumi, kuros mēs to varētu vēl padziļināt?
Jā, manuprāt mēs visu laiku esam tādā dinamiskā procesā. Šī kooperācija ir pieaugusi gadu no gada un it sevišķi pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai. Un es domāju, nākotnē nekas neapturēs tās turpmāku attīstību. Ir ļoti daudz kopīgu interešu. Pašreiz Ziemeļu un Baltijas telpa reprezentē Eiropā nākotnes vīziju, tādas veiksmīgas nākotnes vīziju. Mūsu izvēlētā stratēģija ir nozīmīga visai Eiropas Savienībai, un es domāju, ka tā kā tāda arī tiks novērtēta...
Vai tas ir sava veida antiDienvidu pakts Eiropā?
Nē… es neredzu nekādu jēgu Eiropas sadalīšanā un pretstatīšanā. Fakts ir, ka patlaban, protams, attīstība ir dažāda - dienvidu Eiropā un tās ziemeļos, arī Baltijā. Bet tā nav kaut kāda sadalījuma fronte. Es tikai gribu jums atgādināt par tām ļoti smagajām grūtībām, kādās bija Somija deviņdesmitajos gados. Un arī Latvija vēlāk, nemaz ne tik sen. Un mēs tās problēmas risinājām, un tas nebūt nenozīmēja kaut kādu Eiropas Savienības eroziju. Tagad grūtības ir dienvidos…
Ja runājam par Somiju - jūsu valsts pirms divdesmit gadiem un tagad, kas ir tās svarīgākās atšķirības?
Nu, ja mēs runājam tieši par divdesmit gadiem, toreiz mums bija ļoti dziļa recesija. Bet es pat to nerēķināšu. Vislielākās pārmaiņas Somijā tomēr ir notikušas mūsu dalības Eiropas Savienībā dēļ. Tas mainīja ļoti daudz ko Somijā. Un šīs izmaiņas bija ļoti pozitīvas, jūs redzat to mūsu pilsētu ielās. Helsinki ir kļuvusi daudz internacionālāki, mēs tagad esam daudz atvērtāka sabiedrība. Mūsu labklājība ir ievērojami pieaugusi.
Un… ceru, ka kāds varēs pateikt ko līdzīgu arī pēc nākamajiem divdesmit gadiem...
Eiropas Savienībā patlaban cirkulē gandrīz vai tāds ikonisks jēdziens - strukturālās reformas. Somijā šobrīd arī vēl ir nepieciešamas kādas nozīmīgas strukturālās reformas vai visas jau ir veiktas?
Ir ļoti tālu no tā… Man jāsaka, ka par strukturālām reformām runā tagad, bet par to ir runājuši jau desmitiem gadu. Tas tikai mainās atkarībā no konteksta. Somijā - tas, ar ko mēs saskaramies pašreiz, - ir demogrāfisko problēmu attīstība. Cilvēki Somijā kļūst vecāki, un mums nav tik daudz jauniešu - tas ir tāds izaicinājums nākotnei. Manuprāt, tāds lūzuma punkts būs ap 2030. gadu, vēlāk paliks vieglāk.
Šai problēmai šobrīd ir jāatrod kāds risinājums. Jūs to varat saukt par strukturālām reformām vai kā jums patīk. Somijas valdība tieši pagājušajā nedēļā par šo jautājumu ir pieņēmusi dažus principiālus risinājumus un lēmumus. Tā ir liela dažādu aktivitāšu un izmaiņu pakete. Viena no tām ir diskusija par pensijas vecuma palielināšanu. Tad mums vēl ir jādomā par publisko sektoru, tas ir ļoti liels…
Par lielu?
Es teikšu - ļoti liels. Jārevidē tas, kā iestādes sevi uzaudzējušas labajos gados. Mums ir jāuzlabo sava budžeta balanss, kas pašreiz ir negatīvs.
Mēs Latvijā arī mēģinām risināt demogrāfijas problēmas...
Mēs esam par to debatējuši ar prezidentu Bērziņu, bet, manuprāt, jūs saskaraties ar citu fenomenu - ka jauni cilvēki pamet Latviju.
Bet ir arī dzimstības līmeņa problēmas, un acīmredzot arī Somijā jūs ar to saskaraties.
Jā. Tā ir problēma. Viena atbilde šai problēmai ir pensionēšanās vecums. Ir arī viedoklis, ka mums ir jāimportē vairāk cilvēku, jaunu cilvēku, - kaut gan man nepatīk vārds «importēt», ja runā par cilvēkiem.
Bet paradokss ir, ka mums pašreiz ir arī pietiekami daudz cilvēku bez darba.
Bet vai tad pensijas vecuma palielināšana vēl vairāk nepalielinās bezdarbu, sevišķi jaunatnes vidū?
Jā, ja jūs skatāties uz acumirklīgu rezultātu. Bet valdība, palielinot pensijas vecumu, grib parūpēties par nākotni. Mēs nedomājam, ka pensijas vecuma palielināšanai būs kāds tūlītējs efekts.
Cik es saprotu, deviņdesmitajos gados daudzi somi pameta valsti darba meklējumos kaimiņu valstīs?
Vēl lielākā mērogā tas notika jau sešdesmitajos gados.
Vai viņi atgriezās?
Es nezinu precīzus skaitļus, bet es teiktu… ka tie, kas atgriezās, bija izteikts mazākums, nedaudzi. Pat par spīti tam, ka labklājība Somijā ir augusi.
Tā mums ir arī Latvijas problēma - vai aizbraukušie atgriezīsies.
Es zinu… Es te runāju ar Īrijas vēstnieku Somijā, viņš teica, ka tad, kad Īrijā sākušās problēmas, daudzi baltieši to pametuši. Tikai jautājums, vai viņi ir atgriezušies dzimtenē.
Nē, lielais vairākums ir pārcēlies uz citām zemēm darba meklējumos..
Tā jau es domāju...
Vēl viena interesanta lieta Somijā ir tas, ka jums ir divas valsts valodas - somu un zviedru. Jūs tā jūtaties komfortabli?
Man personīgi nav nekādas problēmas ar to. Bet... ir cilvēki, kas ir ļoti kritiski par tā saukto obligāto zviedru valodu skolās. Lielākā daļa šādu viedokļu nāk no Somijas austrumu rajoniem. Kas tur notiek - tur strauji pieaug krievu tūristu skaits un iespējas taisīt biznesu ar Krieviju. Tāpēc ir balsis, kas saka, ka praktiskajā dzīvē austrumu Somijai krievu valoda ir daudz svarīgāka nekā zviedru valoda.
Varbūt tad jums jāievieš trešā valoda - krievu valoda?
(Smejas.) Protams, vienmēr ir teorētiska iespēja pieņemt politisku lēmumu paņemt krievu valodu kā trešo valodu… Bet, ja nopietni, es domāju, ka zviedru valodu kā obligātu saglabāt ir ļoti racionāli un tā tas arī notiks.
Runājot par Somijas un Krievijas attiecībām. Vai jūs tās aprakstītu kā kaut kādā veidā īpašas attiecības. Mēs atceramies, ka padomju laikā par tādām runāja, tā sauktā finlandizācija...
Nē, tagad attiecības ir totāli atšķirīgas. Es neteiktu, ka mūsu attiecības ar Krieviju ir kaut kādas sevišķas. Tās ir pragmatiskas, tās strādā labi.
Bet vai tas ir viegli - būt ar Krieviju tikai pragmatiskiem?
Jums vajadzētu pajautāt somu biznesa sabiedrībai. Viņi ir ļoti ieinteresēti taisīt biznesu ar krievu kolēģiem un kompānijām. Ziniet, mums gadā ir gandrīz desmit miljonu robežu šķērsojumu ar Krieviju. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi Krievijas tūristi brauc uz Somiju un daudz somu brauc uz Krieviju. Un tā ir tīri pragmatiska padarīšana, grib taisīt biznesu…
Enerģētiskā atkarība no Krievijas? Jūs domājat par tās mazināšanu?
Mēs nemaz neesam tik atkarīgi, kā cilvēki to parasti domā. Ja runājam par enerģiju, viens no pragmatiskas sadarbības piemēriem ar Krieviju ir tas, ka pašreiz izskatās, ka Rosatom būvēs jaunu atomelektrostaciju pie mums Somijā. Mums ir ļoti daudz atomspēkstaciju Somijā.
Par gāzi - jā, mēs esam atkarīgi no Krievijas gāzes, un mēs nevaram sūdzēties, kā šis bizness notiek. Bet mēs, protams, pilnīgi atbalstām jebkādu alternatīvu iespēju parādīšanos un izmantošanu. Un tas ir normāli - katrs grib izvēles iespējas...
Un pēdējais jautājums - vai jums ir kādas specifiskas rekomendācijas Latvijai, gatavojoties Eiropas Savienības prezidentūras pienākumu veikšanai?
Es neesmu skolotājs… Esmu pārliecināts, ka jūs paši visu ļoti labi zināt un paši ar visu tiekat un tiksiet galā.