Vingrinājumā ar nosaukumu «meklējam naudas rezerves valstī» būtu populistiski un nekorekti skandināt, ka tas jādara tikai sabiedriskajā sektorā, bet privātpersonas aiztikt nedrīkst. Var saprast valsts vēlmi iekasēt privātpersonu nenomaksāto. Tomēr svarīgi būtu šajā procesā neuzvesties kā zilonim trauku veikalā.
Aktualizējusies tēze, ka tie desmitiem tūkstošu, kas strādā ārzemēs, «aizmirsuši», ka starpība starp mītnes zemes ienākuma nodokli un Latvijas likmi viņiem dzimtenei tomēr jāsamaksā. Būsim reālisti - vairākums no tiem, kas iztiku pelna citur, nemaz nav informēti, ka nepietiek ar dzīvesvietas deklarēšanu jaunajā mītnes valstī un ka Latvijā jāsaņem oficiāls nerezidenta statuss. Neesi tādu ieguvis? Maksā starpību starp likmēm! (Lielbritānijas gadījumā 5%.)
Viss jau ir pareizi - arī ārzemēs strādājošie laiku pa laikam, atbraucot uz dzimteni, izmanto Latvijas medicīnas sistēmu, daļai šeit bērni turpina skoloties utt. Tikai, ja Latvija par sevi atgādinās aizbraucējiem nevis mierīgi izskaidrojot, dodot pārejas laiku utt., bet vicinot bomi, šie cilvēki ne vien neatgriezīsies, bet, iespējams, dusmās atteiksies no pilsonības.
Cits piemērs. Droši vien nav pareizi, ka ES tiešos maksājumus Latvijā saņem apmēram 65 tūkstoši saimniecību, savukārt 40 tūkstoši no tām nav reģistrējušās un nodokļus nemaksā. Tomēr situācijas labošanā atkal nevajadzētu rīkoties ar smago artilēriju, jo starp minētajiem grēciniekiem noteikti ir daudz t.s. naturālo saimniecību, kas droši vien kaitina lauksaimniekus, kuriem zemkopība ir bizness, tomēr šīs dažu govju saimniecības būtībā pilda sociālu funkciju. Un tas patlaban nav mazsvarīgi.
Pieļauju, ka daļa privātpersonu vispār nesaprot, kāpēc tām valstij būtu jāmaksā, jo PVN un akcīzi tāpat atskaitām, turklāt šādai valstij... Un tālāk parastais pretenziju uzskaitījums. Es nebūtu tik radikāls - kaut tādēļ, ka viens skolotājs vai mediķis nav īsti vainīgs par politiķu kļūdām.
Tādēļ, atkārtošos, ideja aicināt arī privātpersonas būt apzinīgākām nodokļu maksājumos ir pareiza. Tomēr jāsaprot, ka te nav iespējams ātrs rezultāts. Ir nepieciešama skaidrošana, t.s. amnestijas, kaut cik jēdzīgs dialogs. Nevis «tu esi mums parādā!», bet apmēram tā: «Valsts izdarīs to un to, pēc diviem gadiem būs sakārtots tas un tas, un mums (valstij) liekas, ka tādā gadījumā arī tev, pilsoni, būtu vērts maksāt savu tiesu, jo tad tu arī būsi atguvis savu maksātspēju.»
Izklausās naivi. Taču kādas ir alternatīvas? Izmantojot «ceļa ruļļa» metodi, strauji izņemt no mājsaimniecībām naudu? Iekšējais patēriņš nokritīs vēl vairāk, un vēl vairāk cilvēku nespēs kārtot savas nenodokļu saistības.