Jebkurš uzņēmējs sapratīs, ko nozīmē situācija, kad rodas kāds aizkavējums saistībā ar naudas plūsmu. Vēl jo vairāk, ja tas ir negaidīti. Salīdzinot ar dzīvu cilvēku, var teikt, ka pēkšņi apstājas asinsrite. Galvenais stresa moments bija, secinot, ka vairs nav līdzekļu, par ko maksāt ne darbiniekiem algas, ne piegādātājiem, ne arī samaksāt nodokļus valstij.
Kā nodrošināt darbinieku algu izmaksu un citus maksājumus?
Paldies Dievam, mums ir ļoti laba reputācija (šogad reputācijas topā Laima ieguva 1. vietu), un mēs tomēr esam liels nacionāla mēroga uzņēmums. Aptuveni divas nedēļas bija saspīlējums, bet mums izdevās situāciju normalizēt. Uz šo dienu Laimai nav kavētu maksājumu. Pārtikas grupa nav pārāk apgrūtināta ar kredītiem, jo pamatā esam attīstījušies uz savu investīciju pamata. Pateicoties tam, kredītiestādes bija pretimnākošas un mums nebija grūtību saņemt īstermiņa kredītus naudas plūsmas normalizēšanai. Ikdienas līmenī uzņēmuma darbība pilnīgi nekādi nav traucēta - mēs ražojam, nodrošinām visus pasūtījumus, maksājam algas, maksājam valstij nodokļus.
Pārtikas grupas darbinieku vārdā ir nosūtīts iesniegums valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu. Kāda ir reakcija?
Amatpersonu reakcija ir pārāk gausa. Ņemot vērā uzņēmumu ieguldījumu un nozīmi valsts kopējā tautsaimniecības attīstībā, reakcijai vajadzēja būt daudz operatīvākai. Atbildes reakcijai ir jābūt - valstij un tieslietu sistēmai ir jāreaģē. Mūsu darbiniekiem ir jāsaņem atbildes. Nesekojot nekādai reakcijai, būtiski var pieaugt emigrantu plūsma. Esam viens no lielākajiem darba devējiem valstī, pārtikas grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1000 darbinieku. Nezinu, kurš reaģēs, - kuram būs sirdsapziņa, kuram sāpēs sirds par valsti, par Laimu. Mūsu grupā ir daudz uzņēmumu, bet kodolu veido Laima, Staburadze un Gutta - tie ir galveno vērtību radītāji. Tas tomēr nav nekāds maziņš kantorītis. Kad bērnam sāp, viņš parasti vēršas pie mammas. Laimas mamma aizsargātāja varētu būt Latvija. Ar šo mēs saucam: «Mīļā Latvija, palīdzi mums!»
Teikšu godīgi - situāciju tieslietu instancēs varētu salīdzināt ar āzi, kas ielikts par dārznieku. Ik pa laikam kādu ievērojamu ārvalstu organizāciju vai institūciju pārstāvji brīdina Latviju, sakot: «Dārgie draugi, jums ar tieslietu sistēmu kaut kas nav kārtībā.» No amatpersonu puses ir tīri tāda atrakstīšanās, šis jautājums ir aktuāls jau vairāk nekā mēnesi, bet joprojām neesmu redzējis konstruktīvu rīcību no valsts puses. Cerību vieš vēlēšanu tuvums.
Esat rosinājuši pilnveidot arī likumu normas.
Mēģinot risināt situāciju, atskārtām, ka likumi un regulējošās normas pieļauj pilnīgi absurdas situācijas. Pret vairākiem mūsu grupas uzņēmumiem ir celta prasība tiesā, bet nevienam no tiem nav pilnīgi nekādu ne juridisku, līgumisku, ne kādu citu saistību ar prasības cēlāju. Tas ir absurds. Turklāt mums ir liegta iespēja liecināt šajā lietā pirms pret mums vērsto darbību izvēršanas. Un šāda situācija ir juridiski korekta - likums to pieļauj. Vēlamies amatpersonām parādīt, ka ne vienmēr tas, kas ir likumīgs, ir arī taisnīgs! Cilvēkiem, kas šo sistēmu pārzina, darbības scenārijs gadu gaitā ir atstrādāts. Esmu pārliecināts, ka jau bija «uzzīmēts» maksātnespējas administrators, kurš jau berzēja rokas - viens, divi, trīs, un pēc nedēļas uzņēmums ir tukšs. Varētu uzrakstīt skaistu grāmatu par šādu taktiku - tā ir juridiski korekta, bet tas nenozīmē, ka tā ir tikumīga, ētiska un taisnīga. Bet juridiski pareizi tādā haosā, kāda pie mums ir likumdošana, tas gan ir. Laimai tomēr ir vairāk nekā 140 gadu pieredze darboties dažādos sarežģītos politiski ekonomiskajos apstākļos. Es teiktu, ka šajā situācijā attiecīgie shēmotāji netrāpīja uz īstajiem. Ar mums nebūs tik viegli - tad viņiem bedre jāizrok Laimas vietā! Mēs bijām, esam un būsim.
Ko paredz jūsu iesniegtie priekšlikumi?
Lai tiesa, pieņemot prasītāja pieteikumu, momentāni aicina atbildētāju, kurš iesniedz savu situācijas redzējumu. Lai būtu iespēja aizstāvēties. Šodien tādas nav. Mēs esam tāds signālkarodziņš. Esam uzrakstījuši vēstules Saeimai un attiecīgajām institūcijām, precīzi norādot, kurā pantā kas ir jālabo. Mēs gan neesam ne juristi, ne advokāti - mēs ražojam šokolādi, bet, lai šādas situācijas nevarētu atkārtoties nākotnē, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Mūsu lieta gan virzīsies atbilstoši pašlaik spēkā esošajai likumdošanai, un «kapāsimies» nez cik gadu. Pašlaik ir tāda fantastiska situācija - uzņēmumam pašam pat nezinot, tā konti tiek nobloķēti vienā dienā, taču, lai tos atbloķētu - pat ne pierādītu, kuram ir taisnība -, ir jārēķinās ar gadiem dažādās instancēs. Tā vietā, lai tiesa šādos gadījumos lemtu ātri un uzņēmums nevarētu tikt būtībā iztīrīts. Pie mums, tāpat kā citviet pasaulē, likumus raksta, balstoties uz precedentu. Mēs varētu būt labs precedents, lai šis likums tiktu mainīts. Mūsu mērķis numur viens ir atgūt naudu, lai atdotu to bankai. Otrais - norādīt uz problēmu, cerot, ka visā tajā krāšņajā rožu dārzā, kas ir mūsu vara visās savās daudzajās izpausmēs, atradīsies kaut viens cilvēks ar sirdsapziņu un līdzīgu sāpi, kurš būs gatavs mums palīdzēt un vilkt šo lietu uz priekšu. Shēmotājiem svarīgākais, lai netiktu mainīta likumdošana. Pēc tam kad esam sākuši skaļi par to runāt, mums zvana cilvēki un stāsta par citiem līdzīgiem gadījumiem, kas vienkārši nav afišēti.
Kāds ir naudas apjoms, kas grupas uzņēmumiem ir jāatgūst?
NP Foods pārtikas grupai pašlaik kopā ir iesaldēti 1,7 miljoni eiro.
Un kādi ir nodarītie zaudējumi?
Pēc Latvijas tiesu prakses izmaksas ir mikroskopiskas. Katru dienu tie ir aptuveni 140 eiro, ko veido kredītmaksājuma procenti un citi maksājumi. Tie ir tiešie izdevumi, bet ir arī vēl netiešie izdevumi, kā arī iespējamie zaudējumi. Uzņēmums, kuram legāli šādā veidā tiek traucēta naudas plūsma un ir risks, ka var tikt pasludināta maksātnespēja un bizness apstāties, zaudē visu peļņu vairāku nākamo gadu garumā, kas mūsu gadījumā ir daudzi, daudzi miljoni eiro. Situācija ir neizdevīga arī valstij, jo tiek zaudētas būtiskas regulāras nodokļu iemaksas, turklāt uzņēmuma maksātnespējas gadījumā valsts izdevumu sadaļu palielinātu dažādi pabalsti un maksājumi, kas jāveic bijušajiem darbiniekiem. Mēs, paldies Dievam, strādājam, mums nav zaudējumu no dīkstāves, tādējādi mūsu zaudējumi ir paņemtais kredīts, kam jāpieskaita vēl algas juristiem un advokātiem.
Cik jūs gadā valstij samaksājat nodokļos?
NP Foods grupā ir aptuveni 1000 darbvietu, un gadā nodokļos valstij mēs samaksājam līdz 10 miljoniem eiro, un grupa katru gadu ražošanā investē trīs līdz septiņus miljonus eiro.
Kādas ir būtiskākās pēdējā laikā veiktās Laimas investīcijas?
Pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi esam investējuši ražošanas iekārtu modernizācijā un to ražošanas jaudu palielināšanā, tas ievērojami ļāvis paaugstināt uzņēmuma tehnoloģiskās iespējas jaunu produktu izstrādē. Tāpat esam aktīvi strādājuši, lai radītu jaunus produktus visās pārtikas produktu kategorijās, kuras pārstāvam. Vidēji gada laikā izstrādājam vairāk nekā 20 dažādus jaunus produktus gan vietējam, gan eksporta tirgiem. Esam pirmais saldumu ražotājs Baltijā, kurš ieviesis inovatīvu jaunākās paaudzes iepakojumu, kas nodrošina lielāku konfekšu aizsardzību pret apkārtējās vides iedarbību. Noslēdzām energoefektivitātes uzlabošanas projektu, kura rezultātā ievērojami samazināti siltuma zudumi. Kopējās investīcijas ražotnes renovācijā un darbības pilnveidošanā ir vairāk nekā pusmiljons eiro. Gada sākumā atklāts Laimas Šokolādes muzejs, tā telpu renovācijā ieguldīts vairāk nekā 700 tūkstošu eiro. Šogad renovēti un izveidoti trīs jaunā dizaina veikali, un līdz gada beigām plānojam renovēt vēl divus. Kopējā investīciju summa plānota 300 tūkstošu eiro apjomā. Otrajā pusgadā plānots atvērt arī jaunus veikalus.
Kādi faktori šogad ietekmējuši Laimas finanšu rādītājus?
Šī gada aktualitāte ir kakao pupiņu cenas, kas ir pieaugušas par 40%. Veikalā šokolādes cena nav pieaugusi par 40%. Ražotāji, kuru šokolāde ir uz piena vai sojas bāzes, protams, šo kakao pupiņu cenu kāpuma ietekmi tik būtiski nejūt. Mēs esam rūgtās šokolādes ražotāji, tas nozīmē - kakao saturs ir lielāks, līdz ar to cenu pieaugums ir sāpīgs moments, kas pasliktina peļņas rādītāju. Pērn lielu ietekmi atstāja miltu un cukura cenu kāpums.
Kā izejvielu cenu kāpums ietekmēs preču sortimentu veikalos?
Pētījumi rāda, ka tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies. Paredzu ļoti lielu segmentāciju - būs masu produktu ražotāji, kuri ražos «kaut ko brūnu un saldu», kas tiks saukts, protams, par šokolādi vai tās izstrādājumu. Kakao tur būs arvien mazāk un mazāk, bet šis produkts būs pieejams visiem. Un tad būs otra grupa - tie, kas būs investējuši produktos un cilvēku sirdīs, ražos kvalitatīvu produktu no kakao pupiņām. Mēs strādājam uz to, lai neražotu visam globusam «kaut ko brūnganu». Mēs joprojām gribam ražot īstu šokolādi no kakao pupiņām.
Kāda pašlaik ir situācija eksporta tirgos?
Eksportā esam pastrādājuši ļoti labi - apjoms pieaudzis par 30-40%. Arī pārtikas grupas kopējais eksporta pieaugums 2014. gadā tiek plānots 30-40% apjomā, balstoties uz eksporta palielināšanu Krievijā un ASV, kā arī ieviešot jaunu produktu eksportu uz ES. Mums ražošana tikai palielinās, produktu sortiments paplašinās. Ļoti labi izskatās Ķīna un Amerika, uz ko arī visvairāk fokusējamies. Bet rezultātus nevar gaidīt vienā dienā. Ir jāmāk paņemt visas tās iespējas, ko dod plašais Ķīnas, ASV tirgus, un tas prasa laiku un pacietību. Ieiet šajos tirgos var ātri, bet ir jāmāk tur arī augt, tāpēc ir jāmācās no citu kļūdām. Ārvalstīs, īpaši Ķīnā, atzinīgi tiek vērtēti jaunie dizaina veikali Latvijā, viņi vēlas, lai pēc līdzīga koncepta strādājam un attīstāmies arī viņu tirgū. Mūsu ražotā šokolāde ir unikāla, augstas kvalitātes un interesanta - mēs piedāvājam plašu sortimentu ar visdažādākajiem īstās šokolādes izstrādājumiem. Ķīnas tirgū augstu novērtē mūsu piedāvāto cenu, garšu, tradīcijas, kvalitāti - viņiem patīk viss! Viņi saka: «Jūs atšķiraties no globālajiem monstriem», - un tas viņus uzrunā. Globāli mēs esam nišas spēlētāji, bet nav jau nolūks nopelnīt visu naudu, kas ir uz globusa. Mēs netaisāmies neko iekarot, kā nereti medijiem patīk uzsvērt, mēs vēlamies būt šajos tirgos. Mans sapnis gan ir tāds, lai kaut viens no Laimas, Gutta vai Staburadzes produktiem būtu pazīstams visā pasaulē. Lai ASV vecāki dod bērnam naudu, kad tas prasa nevis kaut kādu kantainu cepumu 180 gramu paciņā, bet tieši Selgu - buy me a Selga! Trīs gadu laikā mēs plānojam eksporta apjoma palielināšanu līdz 60% no saražotā apjoma. Lai spētu aktīvi attīstīt eksportu, nepieciešams mērķtiecīgi strādāt ārējo tirgu apguvē. Pēdējos gados esam veikuši ievērojamas investīcijas šajā darbā.
Telekompānija LNT vēstīja, ka Norvēģijas daudznozaru uzņēmumu grupa Orkla ir ieinteresēta iegādāties NP Foods grupu.
Par pārtikas grupu pastāvīgi ir interese no dažādām cienījamām kompānijām. Es to neslēpju - mēs esam tik interesanti, ka, nopērkot mūs, tu esi pirmais šajā industrijā Baltijā. Mūs nenopērkot, tev ilgi, ilgi, ilgi gadi jāstrādā un liela nauda jāinvestē ražošanā, produktu izstrādē, mārketingā utt., lai pietuvotos. Šajā ziņā mēs esam ļoti «garšīgi», ja tā var teikt. Man būtu svarīgi, lai gadījumā, ja tiešām būs kāds nopietns pircējs, investors izmantotu visas iespējas un attīstītu uzņēmumu, radītu jaunus produktus un darbvietas. Laima ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kas ražo īstu šokolādi, - šīs zināšanas nav tik viegli iegūstamas. Mums ir pieredze, kā arī tehnoloģiskā bāze, lai mēs būtu interesanti, piemēram, skandināviem - varam saražot atbilstoši viņu prasībām un lētāk. Lielisks piemērs ir Norvēģijas uzņēmums Kavli, kas nesen slēdza savu cepumu rūpnīcu. Iegādājāmies šīs iekārtas, ražojam cepumus un realizējam arī viņu tirgū. No šādas sinerģijas Latvijas tautsaimniecība tikai iegūtu.