Laiku pa laikam kaut ko līdzīgu kāds mēģina iedzīvināt arī Latvijā. Visdzīvotspējīgākais nu jau piekto gadu ir Līvas Jaunozolas projekts Andele Mandele.
No ballītes līdz hallei
Andeles Mandeles princips ir vienkāršs - pārdotgribētāji izrevidē savu skapi un visu - apģērbus, apavus, rotas, aksesuārus, kas pašiem nav vajadzīgs vai vairs nepatīk, vai neder, samaksājot piecus latus par tirgošanās vietu, liek pārdošanā.
Citiem par simbolisku ieejas maksu (Grand Andelē Mandelē Skonto hallē šogad ieejas maksa bija viens lats) tā ir iespēja par samērā nelielām naudas summām iegādāties sev tīkamas lietas.
Ideja Līvai Jaunozolai radusies nejauši: «Draudzeņu kompānijā spriedām, ka varētu sanākt plašākā lokā un mainīties ar drēbēm. Nu kā tas ir meitenēm - paskatīties, kas otrai interesants, piemērīt kaut ko savādāku. Doma par tirgošanos no sākuma nemaz nebija prātā.» Pirms pieciem gadiem kāds draugs nesen atvērtajā kafejnīcā atvēlējis tirdzniecības vietu uz vienu vakaru. Sanāca 20 meitenes un bija gan jauka mūzika, gan kokteiļi, gan savējo loks, tāpēc drīz vien tas viss pārvērtās arī par jauku ballīti ar praktisko pievienoto vērtību - jaunām drēbēm.
Pēc tam, kad runas par tāda veida pasākumu apskrēja pusi Rīgas, arī citas meitenes zvanīja un prasīja, kad būs nākamais pasākums.
Līva Jaunozola - jauna un enerģiska sieviete -jau tad pieņēma lēmumu, ka turpmāk līdzīgs pasākums būs reizi trijos mēnešos, lai būtu sezonalitāte, lai nezustu interese. Nākamajā pasākumā jau bija 40 dalībnieces. Meitenes to, ka pārdod savas drēbes, bija izziņojušas paziņām, aicinot, lai nāk un pērk. Apmeklētāju bijis mazliet vairāk nekā simts. Un tad jau - augošā progresijā, ar katru pasākumu aizvien vairāk dalībnieku un vairāk pircēju.
Pārdod un pērk aizrautīgi
Par visoptimālāko pārdevēju skaitu Līva uzskata 100-150, bet pērn Skonto hallē uz Andeles Mandeles tirdziņu pulcējās 500 pārdotgribētājas, šogad bija pieteikušās jau 830. «Potenciālo andelētāju skaits varētu būt 1200. Bet tik traku ideju neīstenošu, jo jādomā jau arī par pircēju, kas nespētu tādā cilvēku daudzumā koncentrēties,» saka Andeles Mandeles organizatore.
Tirgoties grib modes dāmas, kuras katru sezonu maina tērpus. Pārdevēju vidū ir arī sievietes, kuras palikušas stāvoklī vai arī kurām pēc bērnu piedzimšanas iepriekšējie tērpi vairs neder. Savu garderobi grib izpārdot meitenes vecumā ap 18-19 gadiem, kuras sākušas studēt un grib iegūt papildu kabatas naudu. Taču tikpat ātri, kā pārdevušas, viņas atkal iepērkas.
«Andele ir īstā vieta, kur realizēt internetā nopirktās, diemžēl cerētajam neatbilstošās mantas,» stāsta Elgita Vilnīte, kura vismaz divas reizes gadā piedalās šajā pasākumā, un piebilst, ka «jo īpaši tas attiecas uz kurpēm».
Lielajās andelēs ir nerakstīti likumi. Drēbēm jābūt tīrām un kārtīgām. «Tomēr ir meitenes, kas to neievēro. Tāpat jābūt paškritiskām - kas ir jau nonēsāts, tas nonēsāts,» zina teikt L. Jaunozola un piebilst, ka pircējs jau ar savu maciņu par to nobalsos.
«Šis nav tirdziņš, kur var tirgot rokdarbus un pašu šūtas mantas vai arī veikali var nākt un iztirgot nocenotās preces. Lai nebūtu problēmu ar VID! Katram ir tiesības pārdot savu personīgo mantu, ja vien tā nav radīta peļņas gūšanai,» stāsta Līva un turpina: «Tematiskās Andeles Mandeles ir pirms izlaidumiem jūnijā un pirms Ziemassvētku ballītēm. Tad ir noteikums, ka drīkst tirgoties tikai ar balles tērpiem. Tāpat atsevišķa tematika - tirdziņš ar bērnu mantām. Bet šim pasākumam ir vajadzīga īpaša vieta, kur ērti varētu piebraukt ar ratiņiem. Reizi gadā pirms pavasara ir skapju tīrīšanas andele, kur noteikts cenu limits - neko nedrīkst pārdot dārgāk par septiņiem latiem.»
Informāciju par tirgiem interesenti uzzina sociālajos tīklos - tviterī, Facebook, Draugiem.lv, un plašāka reklāma nemaz Andelei Mandelei nav vajadzīga.
Ne tikai Rīgā
Līdzīgi pasākumi kā Rīgā notiek arī reģionos. «Man nav pretenziju, ja kaut kur šī ideja tiek atkārtota, bet esmu pret, ja tiek izmantots nosaukums - Andele Mandele un sauklis - Pērļu medības, kas asociējas tikai ar manu pasākumu,» saka L. Jaunozola un piebilst, ka vienīgais reģionālais izbrauciens ir uz Liepāju.
Šogad pēc līdzīga principa bijuši andeles mēģinājumi Valkā un Jelgavā.
Jelgavniece Sanita Cvetkova Rīgas tirdziņus nav apmeklējusi, bet zina teikt, ka preču apmaiņa Jelgavā jau bijusi pirms vismaz padsmit gadiem. «Tāpat kā visur, draudzeņu vidū mainījāmies ar bērnu drēbēm. Par pirmo tirdziņu, kurā aicināju pārdot un pirkt bērnu preces, informācija bija bērnudārzos, skolās, kafejnīcās, portālā ss.lv, Jelgavas masu medijos. Atsaucība no pārdevēju puses bija normāla,» uzskata S. Cvetkova.
Ierobežoto telpu dēļ kafejnīcā Hercogs vieta bija 20-23 tirgotājiem. Izskaitīt apmeklētājus nebija laika, jo pati Sanita esot tirgojusies. «Zinu, ka līdz pulksten 12 tirgotājiem nebija laika padzert kafiju,» atceras Sanita. «Ja pieprasījums būs, tad esmu gatava pasākumus organizēt, meklējot lielākas telpas. Racionālai sievietei vienmēr būs vēlme ietaupīt, bet labi izskatīties,» iepirkšanās fenomenu skaidro S. Cvetkova
Gan sajūsmina, gan kaitina
Lai arī interneta vietnēs par šādiem tirdziņiem var lasīt arī negatīvas atsauksmes, dominē pozitīvs vērtējums. L. Jaunozola šāda veida tirdzniecības organizēšanu nesauc par biznesu, bet par hobiju. «Tā ir arī skola, kurā varu savas mārketinga idejas realizēt un skatīties, kāda būs reakcija. Mācos loģistiku. Mana peļņa ir tā, kas atliek pēc visu izmaksu segšanas - telpu īre, asistenti, kas palīdz. Skonto hallē bija 800 dalībnieku, Kongresu namā - ap simtu, bet telpu īres izmaksas atšķiras par 20-30%,» rezumē organizatore.
Tirdziņa idejai var arī pievienot domu par zaļo dzīvošanu, jo pircējiem tiek piedāvāti ekoloģiskie maisiņi, kuri, pat izlietoti, nenodara kaitējumu videi. Pēc Andeles Mandeles neizpārdotās mantas daudzas pārdevējas ziedo labdarībai.