Bankas Citadele aptauja par vēlamo nākotnes pensijas apmēru un uzkrājumu veidošanas paradumiem parādīja, ka 56% iedzīvotāju kā savu ieguldījumu uzkrājumu veidošanai vecumdienām atzīmē iesaistīšanos pensiju 2. līmenī, maksājot sociālo nodokli no savas darba algas.
Ja arī kopējā noskaņojumā dzirdams, ka pensijas valstī ir mazas, tomēr kopīgā izmaksātā summa no pensiju 2. līmeņa pērn sasniedza 20 miljonus eiro, un šogad sagaidāmās izmaksas būs jau 25 miljoni eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums veidojas no iedzīvotāju veiktajām obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām - 2014. gadā pensiju 2. līmenim novirzīja 4% no bruto darba algas, bet 2015. gadā - 5%. Šie līdzekļi jau šodien tiek uzkrāti iedzīvotāju personīgajos kontos, ko pārrauga Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, savukārt pensiju pārvaldītāji iegulda tos obligācijās, akcijās un banku depozītos. No tā, cik veiksmīgi līdzekļi tiek ieguldīti, lielā mērā būs atkarīgs konkrētā cilvēka uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls. Ja vien ir iespēja to palielināt, būtu prātīgi to darīt, sekojot līdzi savam pensiju 2. līmeņa uzkrājumam un izvēlētā plāna ienesīgumam.
Būtiski, ka reizi gadā ikviens var mainīt savu pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldītāju, savukārt pensiju plānu viena pārvaldītāja ietvaros var mainīt divreiz gadā. Eksperti aicina izmantot šo iespēju, lai izvēlētos ienesīgāko un riska uztverei piemērotāko stratēģiju. Taču pāriet no viena pensiju pārvaldītāja pie cita vēlams tikai pēc rūpīgas visas pieejamās informācijas analīzes. Vērtējot pensiju plānu darbību, aicinām pievērst uzmanību šo plānu ienesīguma rādītājiem par 5-10 gadiem. Liels ienesīgums pēdējos mēnešos vai gadā nav objektīvākais rādītājs, jo, iespējams, pirms laika konkrētajam plānam ir bijusi spēcīga lejupslīde, bet tagad tas atgūst zaudēto.
Jā, atsevišķas nozares vai reģionus var skart problēmas, valstis var satricināt politiskas un ekonomiskas krīzes, taču globālās ekonomikas attīstību apturēt nav iespējams. Ilgtermiņā finanšu tirgi turpinās augt, un pēc 20-30 gadiem šī izaugsme pozitīvi ietekmēs nākamo pensionāru pensiju kapitālu. Tāpēc gados jauni cilvēki var atļauties izvēlēties aktīvos pensiju plānus, jo īstermiņa ienesīguma svārstības nebūs tik būtiskas. Savukārt tiem, kam līdz pensijas vecumam atlikuši 10 vai mazāk gadu, labāk izvēlēties pensiju plānus ar konservatīvo stratēģiju. Satricinājumu laikā šo pensiju plānu ienesīgums pakļauts mazākām svārstībām, dodot iespēju izvairīties no ievērojama ieguldījumu vērtības samazinājuma neveiksmīgos periodos, piemēram, krasa akciju tirgus krituma gadījumā.
* Valdes priekšsēdētāja (a/s CBL Life un a/s CBL Atklātais pensiju fonds)