Par pastu jeb makaroniem. Versijas par to, kurš radījis makaronus, ir daudz un dažādas. Vēsture liecina, ka makaronus vienlaikus sāka lietot vairākās zemēs. Viens no mītiem par pastas izcelsmi saistīts ar slaveno itāļu ceļotāju Marko Polo, kurš XIII gadsimtā šo ēdienu Eiropā ievedis no Ķīnas. Savukārt paši ķīnieši uzstāj, ka nūdeles viņu pusē ēstas jau 3000 gadus p.m.ē. No veikalu plauktos redzamajiem gliemežvāciņiem, radziņiem, skaidiņām, spirālēm, burtiem, zvaigznītēm, puķītēm un dzīvnieku figūrām var pagatavot izcilus pastas ēdienus.
Pastu ieteicams vārīt pēc iespējas lielākā ūdens daudzumā, kam pēc garšas pievienots sāls. Ja vēlaties, varat ūdenim pievienot lauru lapu. Es rīkojos šādi - ūdeni uzvāru, tad beru iekšā pastu un vāru to aptuveni septiņas minūtes. Ieteicu pastu ik pa brīdim apmaisīt, lai tā nesalīp, kā jūs sakāt, cietā masā. Esmu dzirdējusi, ka dažkārt, pastu vārot, ūdenim piepilina eļļu. Es neieteiktu to darīt. «Ieeļļota» pasta, ēdienu gatavojot, slikti savienojas ar mērci. Savukārt, ja sagatavotā pasta paredzēta salātiem, tad varat mazliet eļļas pievienot jau nokāstai pastai un tūlīt to rūpīgi apmaisīt.