Diena jau rakstīja, ka ēnu ekonomika valstī tuvojas 40% atzīmei. To, ka uzņēmēji gatavi apiet nodokļu maksāšanu, apliecināja arī Dienas veiktais «kafejnīcas» eksperiments - gandrīz visi sadarbības partneri un darbinieki bija gatavi strādāt, uzrādot tikai pusi no faktisko darījumu vērtības.
Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks norāda, ka vajadzīga skaļa paraugprāva pret kādu nodokļu nemaksātāju, kā arī saka: «VID nodokļu kontroles speciālistiem nevajadzētu tik daudz resursu tērēt mazo uzņēmumu trenkāšanai, bet koncentrēties uz lielajiem. Tam būtu lielāka atdeve.»
Kā vēl vienu būtisku aspektu ēnu ekonomikas apkarošanai ekonomists min aizliegumu regulāriem nodokļu nemaksātājiem piedalīties valsts iepirkumu procedūrās, pretendēt uz Eiropas investīciju fondu līdzekļiem, kā arī liegt viņiem banku kredītus. «Līdz ar šādu aizliegumu piemērošanu uzņēmums ātri iznīks. To saprot visi uzņēmēji, tādēļ būs spiesti godprātīgi samaksāt visus nodokļus.» Taču galvenais - uzņēmēju stimulēšanai maksāt nodokļus nedrīkst pielietot tikai represīvas metodes. «Ir jābūt līdzsvaram starp burkāna un rungas principiem,» norāda A.Vilks, tādēļ par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem cīņā ar ēnu ekonomiku uzskata pasākumus mazo uzņēmēju atbalstam.
Par šādu pasākumu plaši runā Ekonomikas ministrijas pārstāvis Sandris Sabajevs: «Tā ir programma par fiksētās nodokļu likmes piemērošanu mazajiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka ik ceturtksni uzņēmējs maksās fiksētu naudas summu Valsts ieņēmumu dienestam un viņam netiks piemērots neviens no daudzajiem nodokļiem, ko šis uzņēmējs maksā šobrīd.»
Kā ļoti veiksmīgu šādu mikrouzņēmumu atbalsta programmu novērtēja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņasprāt, vislabāk ēnu ekonomiku valstī ilgtermiņā mazinās nodokļu sistēmas caurskatāmība un stabilitāte, ko lielā mērā sniegs minētās fiksētās nodokļu likmes piemērošana mazajiem uzņēmumiem. Vēl LDDK sadarbībā ar vairāk nekā 40 dažādu nozaru speciālistiem izstrādā rekomendējoša rakstura normatīvu, kas paredzēs izslēgt no piedalīšanās valsts iepirkumu procedūrās uzņēmumus, kuriem ir sociālā nodokļa parādi par darbiniekiem.
Pavisam lakonisks, definējot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, ir ekonomists Kārlis Cerbulis: «Jāsamazina procentu likme tiem nodokļiem, no kuriem viegli izbēgt. Pētījumi liecina, ja procentu likme ir 15-20% apmērā, tad cilvēkiem tos vieglāk nomaksāt, nekā meklēt alternatīvas.» Ekonomists norāda, ka progresīvais mājokļa un akcīzes nodokļi varētu būt augstāki, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli pavisam noteikti nevajadzēja celt, to būšot grūti iekasēt pilnā apmērā.