Galvenokārt šinšillu problēmas rodas nolaidības un nepareizas turēšanas vai ēdināšanas dēļ. Šinšillas ir ļoti jutīgas pret krasām temperatūras svārstībām un paaugstinātu gaisa mitrumu. Vienmēr jāgādā, lai šinšilla nenokļūtu caurvējā. Ja būs paaugstināts gaisa mitrums un šinšilla tiks caurvējā, tā viegli var saslimt ar plaušu iekaisumu. Uzmanību! Tiklīdz dzīvniekam pamanāt izdalījumus no deguna, biežāku šķaudīšanu vai nomāktību, nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.
Šinšillām ir higroskopisks apmatojums, tādēļ dzīvnieku nekādā gadījumā nedrīkst mazgāt ūdenī, viņiem jānodrošina smilšu vannas. Jāievēro, ka vannai nederēs jebkuras smiltis. Zooveikalos var iegādāties speciālas smiltis šinšillām.
Šinšillām piemīt spēja nomest apmatojumu, ja tās neuzmanīgi satver. Var pat gadīties, ka cilvēkam pirkstos paliks apmatojums ar ādas gabaliņu. Taču šinšillām ādas bojājums ļoti ātri sadzīst un apmatojums ataug.
Šinšillu visbiežāk sastopamās veselības problēmas ir saistītas ar nepareizu ēdināšanu. Gremošanas problēmas ir biežākais šinšillu nāves iemesls. Lielākā kļūda, ko pieļauj vairums šinšillu īpašnieku, ir pārāk treknas barības izēdināšana.
Šinšillu maltītei jābūt ar ļoti augstu šķiedrvielu saturu, zemu proteīna līmeni un pavisam mazu tauku un cukura saturu. Tāpat nedrīkst aizmirst par vitamīnu un minerālvielu piedevām. Šķiedrvielas nodrošina pareizu gremošanas trakta darbību. Ja to ir par maz, zarnas netiks kairinātas, var rasties aizcietējumi, kas noved pie vēdera uzpūšanās un pat nāves. Savukārt, ja šķiedrvielu ir par daudz, dzīvniekam rodas caureja, un šinšillas ātri atūdeņojas, kas ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Problēmas var radīt arī pēkšņas izmaiņas ēdienkartē.
Zooveikalos nopērkama speciāla granulēta barība šinšillām. Dzīvnieciņam noteikti nepieciešams arī svaigs siens. Nekādā gadījumā tas nedrīkst būt sasmacis, sastāvējies vai, nedod Dievs, sapelējis! Riekstus, žāvētus augļus vai sēklas jāpiedāvā tikai kā kārumu. Vienmēr jābūt pieejamam tīram ūdenim. Svaigus dārzeņus un zaļumus drīkst un vajag dot, bet ar mēru. Pārāk daudz zaļbarības izraisīs vēdera uzpūšanos. Pavasarī svaigā zāle jāiedāvā pakāpeniski.
Ļoti svarīga ir mutes dobuma un zobu veselība. Tāpat kā trušiem, šinšillām zobi aug nepārtraukti un tiek asināti, graužot un samaļot barību. Šinšilla ir grauzējs, un tas jānodrošina ar dažāda veida graužamo materiālu. Tie var būt bērza un ābeles zariņi. Visbiežāk šinšillas ved pie veterinārārsta tieši zobu problēmu dēļ - pārauguši un nepareizi nodiluši zobi, asas zobu malas rada traumas un sāpes mutes gļotādā, tāpēc dzīvnieks neēd. Lai pārbaudītu šinšillu zobus, dzīvnieks jānogādā pie speciālista, kurš praktizējas mazo grauzēju mutes dobuma slimībās.
Mīlēta šinšilla var nodzīvot līdz pat divdesmit gadiem!
*Olaines veterinārā centra all4pets veterinārārste