Rolands Broks
Jebkura privātbiznesa attīstība Latvijā ir atbalstāma. Jaunu nelielu skolu izveide nozīmē, ka sabiedrībā atgriežas agrākās vērtības, vecāki arvien labāk izprot savu nozīmi bērna attīstības procesā un ir gatavi tajā iesaistīties. Tas nozīmē, ka tendences Latvijā ir līdzīgas kā visā pasaulē, kur vecāki līdz pat 50% no ģimenes ienākumiem ir gatavi tērēt bērna izglītībai. Valsts nešķiro pedagogus, vai tie strādā valsts vai privātās skolās, mērķdotācijas tiek piešķirtas visiem, jo «nauda seko skolēnam». Vienlaikus jāatzīmē, ka valstī ir vienoti izglītības iestāžu licencēšanas un akreditācijas noteikumi, kuru esamība ir saistoša skolas diploma atzīšanas nepieciešamības gadījumā.v
Ingrīda Mikiško
LIZDA priekšsēdētāja
Mēs kļūstam gudrāki. Vecāki vairāk sāk novērtēt individuālo pieeju bērniem, jo privātajās skolās tomēr klases ir daudz mazākas. Arī metodes ir citādas - ne tik tradicionālas. Mums vienmēr būs skolotāji, kas varēs pēc parastās skolas strādāt alternatīvajā, un būs tādi, kuri to nevarēs. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Procentuāli privāto skolu pagaidām ir ļoti maz. Būtu jāpaiet ilgākam laikam, lai sajustu, vai alternatīvās skolas kaut kādā veidā ietekmē parastās un vai veidojas konkurence. Privātajās skolās vecākiem tomēr ir jāmaksā zināma naudas summa, un ne visi to var atļauties.
Zane Oliņa
Iespējamās misijas direktore
Vecāki kļūst aktīvāki kā pasūtītāji. Izglītības vajadzību spektrs kļūst daudz plašāks, tas nozīmē, ka pašvaldību skolas visas vajadzības nevar nodrošināt. Dažādi piedāvājumi var sekmēt konkurenci, bet, lai tas notiktu, naudai ir jāseko tieši uz skolu. Pagaidām privāto skolu tendence vēl nav tik lielā mērogā. Tomēr mums nevajadzētu nostādīt privātās un pašvaldību skolas divās nometnēs. Mums, īpaši medijiem, nevajag turpināt uzturēt šo mītu, ka humānas var būt tikai privātās skolas. Mainīt attieksmi var arī klasē, kurā skolotājam ir lielāks bērnu skaits.